101. ceļš
Čikāgas piecīši
C F
1. Tu mājās pārnāci kaut kad ap sešiem
G C
Pēc garas dienas metālfabrikā.
F
Tu strādā tur jau četrpdasmit gadus,
G C
Bet drauga vēl neviena tev tur nav.
Piedz.
F C G C
Ak, māt, māt, māt, kas tagad notiekās
F G C
Cik pasaule mums sveša izliekās.
2. Tu apsēdies pie vakariņu galda
Un uzsildītu falšo zaķi ēd.
No kannas ielējis sev aukstu alu,
Ar sievu televīzijas priekšā sēd.
3. Vēl nedaudz gadus atpakaļ par žīdiem
Tu pārāk labās domās nebiji.
Bet tagad priecājies, ja ziņās dzirdi,
Ka izraeļi ēģiptiešus sit.
4. Tu nesaproti, Vjetnamā kas notiks,
Ja karaspēku izvākt pavēlēs,
Vai atkārtosies kā pirms tūkstoš gadiem
Un Dāvids Goliātu uzvarēs.
Piedz.
5. Tu jautā sievai, kas bij` šodien pastā
Vai vēstule no Sandiego klāt?
Jau sešus mēnešus dēls iet tur skolā,
Tev naktīs par to bieži jādomā.
6. Bet dēls tai brīdī okeāna krastā
Ar melnu meiču cigaretes tin.
Un uzdzēruši sasilušu vīnu,
Uz smiltīm savu kāzu nakti svin.
Piedz.
7. Tie, rītam austit, mot`cikletā sēžas,
Uz 101. ceļa lietus līst.
Zem kraujas, kur zied sārti magoņlauki,
Tos ceturtajā dienā atradīs.
Piedz.
Ak māt, māt, māt, kas tagad notiekās,
Cik pasaule mums sveša izliekās.
Ak māt, māt, māt, kas tagad notiksies,
Cik pasaule mums tukša izliksies.
1989. gads
Čikāgas piecīši
D
Bij' tūkstošdeviņsimt un astoņdesmitdevītais
A
Pirmo reizi Mežaparkā dziedājām.
Tur roku rokā sadevušies, noskatījāmies,
D
Kā dziesmās plīvo karogs mūsējais.
Mēs grimām ziedu jūrā un apsveikumu skavās,
Pēc iesvētāmiem izskatījāmies.
Pie Brīvīb`s pieminekļa vēlāk, ziedu klēpjiem rokās,
Kā goda sardze stāvot jutāmies.
Bet krūmos drasēj` miliči ar garām kaujas rungām,
Bet bāliņš droši dauzīja uz brīvestības bungām.
Vairs nebija tam baiļu, viss viens, kas notikās.
Pret tankiem gatavs soļot bij` tēva pastalās.
Ir tagad gadi pagājuši, pienācis tas laiks -
Nu tagad brīvi dzīvo, brīvi audz.
Bet daudzi tomēr nesaprot un izmisuši vaicā,
Vai jāmaksā par brīvību tik daudz.
Piedz.
Kaut varētu mēs visi atkal Mežaparkā stāvēt
Un atkal būtu sajūta mums tā,
Kaut varētu mēs visi atkal vienbalsīgi dziedāt
Kā toreiz - astoņdesmit devītā!
No tiem, kam labi gājis, vēl labāk tagad ies,
Bet tiem, kam slikti klājas, par tiem lai gādā dievs!
Un bāliņš ielas malā ar dubļiem apšļākts tiek,
Kāds tautai nozagts limuzīns tam sāņus palēkt liek.
Bet krūmos trokšņo dzērāji, tā piegānījis tos,
Ka bāliņam prāts nopērt uz bungām vainīgos.
Nav armijas, ko lamāt, nav karogu, kam spļaut,
Būs jāuzloka rokas un jāiet purvā pļaut.
Piedz.
Ak, tu mūžiņ
Čikāgas piecīši
C F G C
C F G C
C
Reiz jauna meiča dzīvoja,
G C
Ak, tu mūžiņ, mūžiņ man'
C
Kas pastaigāties mīlēja,
G C
Ak, tu mūžiņ, mūžiņ man'
C
Pa ceļu tā reiz staigājot,
G C
Ak, tu mūžiņ, mūžiņ man'
C
Redz lielu krupi lēkājot,
G C
Ak, tu mūžiņ, mūžiņ man'
G C
Un krupīt's pēkšņi runāt sāk,
F G
Ko daži krupji labi māk
F C
Ak, mīļā meitiņ, nebīsties
G C
Jo apburts esmu es.
C
Man ir pieburts krupja izskats klāt,
G C
Ak, tu mūžiņ, mūžiņ man'
C
Jo ragana bij` sievas māt`
G C
Ak, tu mūžiņ, mūžiņ man'
C
Man atpestīt` var meitiņa,
G C
Ak, tu mūžiņ, mūžiņ man'
C
Kam nevainīga sirsniņa,
G C
Ak, tu mūžiņ, mūžiņ man'
G C
Un krupīt's pēkšņi raudāt sāk,
F G
Ko daži krupji labi māk
F C
Un meičai paliek viņa žēl,
G C
Tā ņem to līdz` uz mājām.
C
Kad mājas pārnes krupi tā,
G C
Ak, tu mūžiņ, mūžiņ man'
C
Tā ietin viņu palagā
G C
Ak, tu mūžiņ, mūžiņ man'
C
Un pate iekāp` gultiņā,
G C
Ak, tu mūžiņ, mūžiņ man'
C
Un iemieg saldā miedziņā,
G C
Ak, tu mūžiņ, mūžiņ man'
G C
No rīta tēvs aiz dusmām balts,
F G
Jo meičai blakus puisis stalts
F C
Viņš to aiz bārdas saķēra
G C
Un ārā izmeta.
G C
Bet meiča raud: mans krupītis
F G
Un tēvs tam piekrīt sapīcis:
F C
Kas krupis bij, tas krupis būs
G C
Un krupis paliksies,
F C
Kas krupis bij, tas krupis būs
G C
Un krupis paliksies,
G C
Visu mūžiņ, mūžiņ man'!
Atraitne Elizabete
Čikāgas piecīši
Cmaj7
1. Daudzus gadus jau esmu
Cmaj7/C# G
Šajā pilsētā bijis
Dm7 G
Čakli strādājot tik daudz
C
Sev sapelnījis.
F Fm C
Ka pēdīgi varēju es atļauties
G
Mājiņu sev priekšpilsētā
Cmaj7
Sev iegādāties.
2. Mani kaimiņi svētdienās cep uz redelēm ribas
Daudziem garāžā sabrauktas mašīnas divas.
Savus dārziņus visi cītīgi kopj un lej
Bet visskaistākais pieder atraitnei Elizabetei.
G C
3. Tur ziedēj` margrietas, lauvmutes, rozes un lilijas,
G C
Lefkojas, asteres, neļķes un cinijas.
F C
Tur krūmiem plaukst lapas, dārzs cauru gadu zied,
G Cmaj7
Un putni sēž uz zariem, un dzied tik un dzied.
4. Ļaudis čukstēja skaļi, ka tā skatās pēc vīra,
Jo no agrākiem pieciem, tās liktenis šķīra.
Visi pieci tie noslēpumaini pazuda,
Elizabeti asarās mirkstošu atstāja.
5. Dažas nedēļās vēlāk viņa spēra to soli,
Sesto vīru tā paņēma, pēc izcelsmes poli.
Naktīs desas viņš gaļas fabrikā taisīja,
Dienās atpūtas krēslā dārziņu laistīja.
6. Kādā vasaras naktī ārā sacēlās vētra,
Blakus nūdstu mītnei tika norauta sēta.
Viesuļvētra pa mūsu ieliņu aizdrāzās
Elizabetes mājiņa totāli sagāzās.
7. Vairs neziedēj` margrietas, lauvmutes, rozes un lilijas,
Lefkojas, asteres, neļķes un cinijas.
Nav krūmiem vairs lapas, nav dārzā vairs zied`,
UN putni sēž uz celmiem un nezin ko lai dzied.
8. Būdams labsirdīgas dabas, saucu kaimiņus iekšā,
Elizabetei tik pidžamu skrandas bij` priekšā.
Abi divi ar vīru pie manis tie ievācās,
Bet daudz ilgāk kā domāju dzīvot tie palikās.
9. Elizabete mums abiem tagad pusdienas taisa,
Stipras desmit pret divi martini tā maisa.
Kamēr vīrs tai ar desām fabrikā noraujās,
Elizabete man kamīna priekš man pieglaužas.
10. Un, kad izdzisa kamīns, sirdī sajutu bangas,
Elizabetei ap manīm bij` rokas kā stangad.
Bet kā enģelim skatiens sejā bij` viņai tīrs,
Jautājot man vai vēlētos būt viņas septītais vīrs
11. Otrā rītā pēc brokastīm vīram nebija labi,
Jo tam locekļi palikās stīvi kā stabi.
Zaļām putām uz tepiķa kad viņš gulēja,
Izdzirdēju, ko Elizabete man čukstēja.
Baltā villainīte
Čikāgas piecīši
D A
Ak, villainīte pūkainā,
D
Kas zemi baltu sedz,
Uz tevi egles skujas ber,
A D
Lai skuju rakstus redz.
A
Pat ziemas saule papūlas,
D
Tās stariem spīdēt liek,
A
Lai saules rakstu nospiedums
D
Uz villainītes tiek.
G
Un vajadzīgos vizuļus,
D
Tos gādās mēnestiņš,
A
Viņš zvaigžņu kokus purinās,
D
Līdz nobirs sidrabiņš.
G
Un vajadzīgos vizuļus,
D
Tos gādās mēnestiņšm
A
Viņš zvaigžņu kokus purinās,
D
Līdz nobirs sidrabiņš.
D A
Cik baltā villainīte
D
Nu krāšņa tagad tā,
A
Ar mūsu zemes rakstiem
D
Tā mums vismīļākā!
G D
Mmmmmmmmmm
A
Ar mūsu zemes rakstiem
D
Tā mums vismīļākā!
Bitītes
Čikāgas piecīši
D
Man sirds kā milzīgs bišu strops,
G D
Kas pildīts salda medus,
D
Un meitenes kā bitītes
A
Piesalušas kā uz ledus.
D
Tā tam vajag būt,
A
Tā tam vajag būt
A
Lidot un saldeno
D
Medu mums dot.
G
Bitītes maziņas,
D
Bitītes saldiņas,
A
Lidojiet visas
D
Kas nu tur.
G
Bitītes čakliņas,
D
Bitītes akliņas,
A
Medu tad nesiet
D
Mums šurp.
A D
Nevar jau vienmēr tās saldas būt.
A D
Pagadās rūgtumiņš mazs.
A D
Nevar jau vienmēr tās mīļas kļūt,
A D
Pagadās dzelonīts ass.
Kas?
A D
Pagadās dzelonīts ass.
Muļķi! Jefiņ!
G
Bitītes maziņas,
D
Bitītes saldiņas,
A
Lidojiet visas
D
Nu šurp.
G
Meitiņas čakliņas,
D
Meitiņas akliņas,
A
Dejosim, dejosim
A
Dejosim šovakar.
D
Mīlēsim mēs,
G
Mīlēsim mēs,
D
Mīlēsim mēs.
Brālis un māsa
Čikāgas piecīši
C G
1. Viņi mācījās latviešu skolā,
C
Mājās runāja latviski vien,
G
Abi dejoja tautiskās dejas,
C
Korī dziedāja ik ceturtdien.
F
Viņus redzēja dziesmu svētkos,
C
Visos jauniešu kongresos ar,
G
Gan vasaras nometnēs kursos,
C
Kur latviskot dvēseli var.
G
Un kad iesākās koledžas gadi,
C
Likās dzīve nu kalnā tiem ies,
F C
Māsa aizbrauca Francijā studēt,
G C
Brālis Vjetnamā cīnīties.
G
Un vecāki lepni bij`, jā,
G C
Vecāki lepni bij`.
2. Kaut kad studiju otrajā gadā,
Meitā francūzis iemīlējās,
Un tā kā viņš bij` ļoti bagāts,
Kāzas Ņujorkā izvēlējās
Plazas viesnīcas dārgākā zālē,
Kur bagātie dzīro labprāt,
Tur latviešu saimnieces ķēķī,
Pie ēdieniem nelaida klāt.
Tikko paspēja līgavu mičot,
Vīram pīpi ar cepuri dod,
Kad laiks bij` uz lidlauku steigties
Un uz Parīzi prom aizlidot.
Un vecāki bēdīgi bij`, jā,
Vecāki bēdīgi bij`.
3. Kad no Vjetnamas pārnāca brālis,
Viņš giziski nebija skārts,
Bet lai laikam savādā kara
Tam savādāks kļuvis bij` prāts.
Pie vecākiem ciemojies dienu,
Uz Arizonu aizbrauca tas,
Un, solījies rakstīt ik dienu,
Viņš nelikās zinis nemaz.
Un vecāki bēdīgi bij`, jā,
Vecāki bēdīgi bij`.
A7
D A
4. Pēc gadiem no Parīzes zvana
D
Un meita caur asarām sauc,
A
Ka burvīgā laulība cauri,
D
Ar bērniem pie vecākiem brauc.
G
Tā pārsteigusi bij` vīru,
D
Šūpuļtīklā aiz garāžas
A
Ar jauno šofera sievu,
D
Kopjot franciskas paražas.
A D
Un vecāki šokēti bija,
A D
Vecāki šokēti bij`.
5. Pie durvīm kādu vakaru vēlu
Stāv kaimiņš pastāstītu,
Ka saticis pazudušo dēlu
Pie indiāņiem Jaunmeksikā.
Tās kaļot tur sudraba rotas
Ar latviskiem ornamentiem,
Tās tūristi pērkot kā traki,
Arī patīkot indiāņiem.
Dēls domājot svētkos braukt ciemā,
Varbūt, ka jau zvanīšot rīt,
Līdzi ņemšot indiāņu sievu,
Lai vecākiem to parādīt'.
Un vecāki piemetās, jā,
Vecāki piemetās.
E B
6. Tagad vietējā latviešu skolā
E
Trīs skolēni nākuši klāt,
B
Divas meitenes francisku šarmu,
B E
Latviski burto labprāt,
A
Tas trešais ir pusindiānis,
E
Tik gadiņus četrus vēl vecs,
B
Ar ērgļa spalviņu matos
E
Viņš Sudmaliņas jau lec.
B
Šķiet māsa ar brāli pēc gadiem,
E
Pa kopīgu ceļu nu ies,
A E
Jo šovasar trīs reiz trīs kursiem
B E
Tie Garezerā pieteikušies.
B E
Un vecāki laimīgi bij`, jā,
B E
Vecāki laimīgi bij`.
Brīnumzāģis
Čikāgas piecīši
F Bb F
Man pagājš'nakt bij tiešām dīvains sapnis,
C
Es gribu izstāstīt jums visiem to:
F Bb F
No ārzemēm kāds atvedis bij' zāģi,
C F
Ar kuru zāģēt varēj` visu ko.
Es zāģēju no Ainažiem uz Valku
Gar veco Igaunijas robežu.
Tā izlikās kā īsta zibenstalka,
Jo pēc stundas iezāģējos Latgalē.
Tur zāģis tiešām darīj` brīnumdarbus,
Tas zemes slāņus graizīja labprāt,
Un kamēr pierobežā visi krāca,
Mēs piezāģējām Abreni sev klāt.
Jā, mēs piezāģējām Abreni sev klāt.
Pa Zemgali gar Lietuvu griež zāģis,
Uz Kurzemi un balto krastmalu.
Tā pāris stundās mēs ar brīnumzāģi
Bijām izzāģējuši sev Latviju.
Tad sapnī parādījās milzu bura
Un sakustējās mūsu zemīte.
Tā lēnām ieslīdēja Baltijas jūrā
Kā plosts, kas beidzot ticis brīvībā.
Jā, kā plosts, kas beidzot ticis brīvībā.
Tad saucām:
Labrīt, kaimiņzemes, hallo Eiropa!
Ja mūs nepazīstam iepazīsimies.
Kas mēs esam šodien, kas mēs būsim rīt,
Zinās drīz, zinās drīz visa pasaulīt`.
Pēc stundas Latvija bij Ziemeļjūrā,
Pēc divām – Atlantijas plašumā,
Un tā kā vētra pūta brīnumburā,
Drīz Ņūdžersijas krastu redzējām.
Tad saucām:
Labrīt, Amerika, hallo Ņujorka!
Ja mūs nepazīstat, iepazīsimies.
Kas mēs esam šodien, kas mēs būsim rīt,
Zinās drīz, zinās drīz visa pasaulīt`.
Tad Centrālparkā notiks Dziesmu svētki
Un Brodvejā tiks spēlēts Blaumanis,
Un dārgo restorānu ēdienkartē
Būs ķiļķeni un miežu grūdenis.
Un diskotēkās dejos ,,Sudmaliņas”,
Un melnie izbeigs narkotiku šņaukt,
Tie kaņepjsviestu degunos sev smērēs
Un gribēs latviešus par draugiem saukt,
Jā, un gribēs latviešus par draugiem saukt.
Bet pie Zilupes aiz sapuvuša alkšņa,
Kur suņi piestāj rītos, vakaros,
Uz talonpalaga kāds uzrakstījis:
Mēs aizbraucām uz neatgriešanos,
Jā, mēs aizbraucām uz neatgriešanos.
Tad saucam:
Labrīt, kaimiņzemes, hallo, brīvība!
Ja mūs nepazīstat, iepazīsimies.
Kas mēs esam šodien, kas mēs būsim rīt,
Zinās drīz, zinās drīz visa pasaulīt.
Ciema meita
Čikāgas piecīši
C G
1. Kur tu skriesi, ciema meita,
C
Tik vēlā(i) vakarā?
F C
Bez villaines, bez vaiņaga,
G C
Nošļukušu lindraciņ`.
F C
Bez villaines, bez vaiņaga,
G C
Nošļukušu lindraciņ`.
2. Man apnika mājās būt,
Kaisīt rozēm istabiņ`,
Labāk gāju bakarā,
Meklēt sevim bāleliņ`.
3. Kādu puisi tu meklēji
Tik vēlā(i) vakarā -
Vai bagātu stārastiņu,
Vai nabaga puišelniek`?
4. Es meklēju tādu puisi,
Kam ir lāča augumiņš,
Kam vilciņa izturība,
Kam bitītes čaklumiņš.
5. Tādi puiši šeit nebija,
Kam būt tādi tikumiņ`,
Šeit tik krogus dzērājiņi,
Kumeliņu skrējējiņ`.
6. Nu tad jāšu visu nakt`,
Ar putainu kumeliņ`,
Nu izdzeršu krogu sausu,
Zem galdiņa bālēliņ`.
Cik ilgi?
Čikāgas piecīši
D G
Cik paiet ilgi,
D
Līdz meitēns ir liels
G D
Un sapņaini pasmaidīt māk?
D G
Jā, un cik paiet ilgi,
D
Līdz jauneklis stalts
G A
To vakaros pavadīt sāk?
D G
Jā, un cik paiet ilgi,
D
Līdz viens mirtes zars
G A
Ir sakaltis nedzīvs un ciets?
Piedz.
G A
Bet atbildi, draugs,
D
Ir grūti atrast tam,
G A D
Jo atbildēt var to tikai vējš.
G A
Bet atbildi, draugs,
D
Ir grūti atrast tam,
G A D
Jo atbildēt var to tikai vējš.
Cik piaet ilgi,
Līdz zēns uzaug vīrs
Un iemācās vientuļi klīst?
Jā, un cik paiet ilgi,
Līdz top karavīrs
Un iemācās pretnieku nīst?
Jā, un cik paiet ilgi,
Līdz aizaug tā kaps
Un velēnām apklāts tad taps?
Piedz.
Cik vajag gadu,
Līdz avots kļūst tīrs,
Lai ūdeņus ielejā nest?
Jā, un cik bajag gadu,
Līdz vergs zinās brīvs,
Ka laiks važas zemē ir mest?
Jā, un cik vajag varoņu
Jaunu, kas krīt,
Lai tauta var pastāvēt rīt?
Piedz.
Daudz jau nevajag
Čikāgas piecīši
D
Daudz jau nevajag, lai atkal justos mājās
A
Daudz jau nevajag, lai atkal būtu tā,
Kad no rīta piecēlies pa logu skaties
D
Un vari teikt – šī zeme ir visskaistākā.
D
Lauku ceļmalās starp pelašķiem un smilgām
D7 G
Atrast sīkas, sārtas meža zemenes.
D
Staigājot pa priekšpilsētas šaurām ielām,
A D
Redzēt, "klases" lecot, mazas meitenes.
D
Sēdēt laivā ezervidū pusdienlaikā
A
Un, ja neķeras, tad neuztraukties ar',
Skatīt mākoņus, kas lēni peld virs galvas,
D
Jo tādus pūkainus tik mājās redzēt var.
D
Daudz jau nevajag, lai atkal justos mājās,
D7 G
Atrast to, kas likās mūžam pazudis,
D
Vienu smaidu pārpildītā autobusā
A D
Un tavu mīlestību, un tas ir viss.
Daugavpilī gadatirgū
Čikāgas piecīši
Daugavpilī, gadatirgū sapazināmies,
Pirmā acu uzmetienā iemīlējāmies.
Bildināju viņu jau tai pašā vakarā,
Ap Jāņiem kāzas dzērām tanī vasarā.
Pēc kāzām tā gulēja kamēr saule klāt,
Pusdieniņa tai pagāja muti nomazgāt,
Otru pusi velti saucu – lopus barot nāc,
Līgaviņa gurķu dobē aizsnaudusies krāc.
Ratos sviedu gulētāju, neteicis neko,
Pie Krāslavas Daugavā ielingoju to.
Ja man laime nevarēja čaklu sievu lemt,
Jābrauc tad uz Rīgu jaunu līgaviņu ņemt.
Trīs dienās Rīgas torņus ieraudzīju gan,
Pār Daugavas tiltu braucot, klausos, kas tur skan?
Vai tā Jūras māte, kas pa straumi lejup trauc?
Nē – tā mana līgaviņa, kas pēc manis sauc.
Daugaviņa, māmuliņa, kur tu viņu nes?
Aiz matiem ārā vilku līgaviņu es.
Kaut prāts mani brīdināja, sirds man tomēr jūt,
Ka tik čakla peldētāja nevar slinka būt.
Kā bitīte līgaviņa tagad lidinās,
Visus mājas darbus dara tā, kā pienākas.
Ja tai kādreiz gribas ilgāk pagulēt no rīt’,
Atliek tik uz Daugav’s pusi pirkstu parādīt.
Dziesma vasarai (Ai, Vasara)
Čikāgas piecīši
E B C#m
Ai, vasara, es tevi smaržā jūtu,
A B7
Kur dābols sārts un vanagzirnis zied.
E B C#m
Un cik man kādreiz bijis domu grūtu,
A B7 E
Tās tu pār kalniem vieglos vējos svied.
E B C#m
Tu pacel mani visām bēdām pāri,
A B7
Man saldu zemeni uz mēles liec,
E B C#m
Pār dzelmi pārlaidies ar vieglu spāri
A B7 E
Un vētras auļos apkārt zemei triec.
E B C#m
Kā roze plaukstā ieglaudies tad liega,
A B7
Ar tūkstoš krāsām manu prātu jauc,
E B C#m
Nakts vidū pēkšņi modini no miega,
A B7 E
No sapņa sapnī maldini un sauc.
E B C#m
Ai, vasara es tevi smaržā jūtu,
A B7
Kad jasmīns salds un grēcīgs vīstot tvan.
E B C#m
Cik dievs reiz devis domu smagu, grūtu,
A B7 E
Tik gaiša prieka vasara dod man.
Es redzēju bāleliņu
Čikāgas piecīši
C G7
Es redzēju bāleliņu jājam kumeliņ
C
Bruņu kreklu mugurā, pie sāniem zobentiņ'
C7 F Fm
Man vajadzēja arājiņu, maizes gādātāj'
C G7 C
Nevis bruņās tērptu svešu zemju karotāj'
Pušķo, māsiņ, cepurīti, netur iemauktiņ'
Padzirdini labāk manu kara kumeliņ'
Daudz dieniņas, daudz naksniņas vajadzēs man jāt
Tālā kaujas laukā ienaidniekam pretī stāt
Gaidi mani, māsiņ, tikai mājās pārnākam
Ja mēs ienaidnieku kaujas laukā uzvaram
Ja es cīņā krītu salūzušu zobentiņ'
Tad steidz meklēt sevim jaunu zemes arājiņ'
Tā kā saule debesīs mirdzēt neapstās
Vienmēr kādi bāleliņi svešos karos jās
Tā kā daudzi savas mājas vairāk neredzes
Vienmēr viņu gaitas tautasdziesmā pieminēs
Mūžam saule debesīs mirdzēt neapstās
Mūžam kādi bāleliņi svešos karos jās
Mūžam viņi savas mājas vairāk neredzēs
Mūžam viņu gaitas tautasdziesmā pieminēs
Es savai līgavai
Čikāgas piecīši
A E
Es savai līgavai'i didam
A
Augumā tā apmēram līdz vidam
D A
Līgaviņa teica man pa jokam,
E A
Lai es panēsājot šo uz rokām
(ko vajg, to vajg)
Aizskāra tas manu vīra dūšu
Domāju, ka diezgan spēcīgs būšu
Darīju es darbu neparastu
Ņēmu rokās savu smago nastu
Kājām drebot rokām trīcot didam
Tiku es gandrīz līdz istabs vidam
Nokritu es tad ar lielu bīkšķi
Krītot izmežģiju savu īkšķi
Gulēju uz grīdas balts kā kaļķis
Līgaviņa pāri man kā baļķis
Divas nedēļas uz slimībs gultas
Gulēju es ķerts no amor bultas
Un no tā mums mācīties būs didam
Neķerties pie super lielām fidām.
Es taisīju karodziņu
Čikāgas piecīši
A E B A B E
E B
1. Novembris ar joni tuvojas jau klāt,
E
Karodziņus taisīt bērniem tīk labprāt,
A E
Karodziņš it viegli izgriežams ir tas:
B A B E
Viena balta svītra, divas sarkanas.
2. Ar to jāizgrezno katrs logs un nams,
Pat no bērnu ratiņiem rokā vicināms,
Spožā sveču gaismā mirdzēs karodziņš,
Bērnu rokām taisīts priecīgs plīvos viņš.
3. Karodziņš it viegli izgriežams ir tas:
Viena balta svītra, Divas sarkanas,
Bērnu rokām taisīts visiem liksies jauks:
Daudz laimes, mīļā Latvija! Tad visi smaidot sauks.
Grēksūdze
Čikāgas piecīši
C
1. Tas notik` pirms gadiem,
G C
Kad pieņemts tā bij`.
F
Kad bērni savus vecākus
C
Vēl paklausīj`.
F
Vienai meitenei precību
C
Gadi bij` klāt,
Bet ko precēt
G C
Tā nevarēja izdomāt.
2. Ak papīn, viņa teica,
Man grūt` izšķirties,
Man Jānis un Mārtiņš
Ir iepatikušies.
To dzirdot, tēvs piesarka,
Drūms kļuva vaigs,
Viņš teica:
Mums aprunāties būtu laiks.
3. Man jāatklāj Tev, meitiņ,
Ir mazs noslēpums,
Es ceru, ka paliks tas
Tikai starp mums.
Kā runcis, kas tīksmodams
Krējumu laks,
Tā jaunībā biju uz
Meitenēm traks.
4. Kā vakara zvani
Ik vakaru zvan`,
Tā vārtiņi vērās
Ik vakaru man.
Es zinu, šis atklājums
Liksies Tev vēls,
Bet kā Jānis, tā Mārtiņš
Skaitās mans dēls.
5. Meita minēja citus
Vēl tai apkārtnē,
Tēvs teica, to nedrīkst
Un to arī nē.
Pār vaigiem driz meitenei
Asaras lij`,
Pie māmiņas steidzās
Un visu izstāstij`.
6. Ak, meitiņ, teic` māte,
Jel neuztraucies,
Ar kuru katru vari
Tu apprecēties.
Arī es biju jauna,
Mans noslēpums labs,
Tavs tēvs, kurš to nezin,
Nemaz nav Tavs paps.
Hei laili
Čikāgas piecīši
D A
Latvieši mēs visi esam, hei laili laili lū
D
Smaidot savu nastu nesam, hei laili laili lū
D A
Krājam naudu, pērkam mājas, hei laili laili lū
D
Četros darbos sapampst kājas, hei laili laili lū
Mežaparks, ai, Mežaparks,
Dziesmām patvērums un sargs
Dzied te rokeri un mori,
Dzied te "piecīši" un kori.
Kaut ar politiskā maisā,
Latvju dziesma lido gaisā.
Tā kā muzikālā pirtī
Visiem siltums sakāpj sirdī.
Labas ziņas stāstīt varu -
Brežņevs izlaidis ir garu.
Ar Arvīd` Pelši vienā katlā
Abi tagad karsti vārās.
Ļaudis priekā berzē rokas -
Vēl diviem būs elles mokas!
Tiem ogļu maiss, zem katla bērzs -
Gan Alksnim, Vosam rezervēts.
Gorbačovs tik ļoti lūdzas
Un par baltiešiem viņš sūdzas.
Klausies, Gorbij, nāc pie prāta,
Te nav padomjvalsts nekāda!
Jo latvieši mēs visi esam,
Tautas godu lepni nesam.
Ja kāds liks mums atkāpties,
Sūtīsim to ieskrieties.
Varbūt jāaicina kāds -
Kāda galva ar gudru prāt` -
Uz Kremli aiznest Auseklīšus,
Norīvētus trīsstūrīšus.
Izbārstīt
ar gudru prātu
Pie mīkstām mēbelēm tos klāt.
Un kad Miša apsēžas,
Tam Latvija tur ieduras.
Vienreiz pienāks diena lielā,
Karogi būs Brīvības ielā,
Poligonos kā Jurģos ies,
Kad armija tur izvāksies.
Brašie jūras robežsargi,
Kuri izturas tik bargi,
Koferus un somas sies,
Melno jūru sargāt ies.
Ir septiņi no rīta (Lai visa pasaule to redz)
Čikāgas piecīši
C G C
Ir septiņi no rīta Rīgas ielās
C G C
Uz trotuāra guļ vēl agrīns sals
C G C
Un autobusu gaidot ielas malā
F G C
Man liekas burzmā dzirdu - Tava balss
Bet Čikāgā ir desmit pievakarē
Un auto straume mani mājās nes
Es atceros kas notikās šovasar,
Kar Rīgā satikāmies Tu un es
C F C
Un vakaros uz vecpilsētas torņiem
C F C
Pret dzimtām debesīm es pakāpšos
F G C
Trīs spožākās no zvaigznēm, kuras redzu
F G C
No debesīm uz brīdi aizņemšos
C F C
Ar viņām rakstīšu cik daudz Tevi mīlu
C F C
Par debesīm un jūrām, kas mūs šķir
F G C
Lai visa pasaule tad redz un brīnās,
F G C
Cik liela mūsu mīlestība ir.
No Mičiganas ezermalas rītos
Mani pamodina vēja brāziens spējš
Es atceros kā tavās matu cirtās
Rotaļājās Daugavmalas vējš.
Kad pusdienlaikā saule lietu aizdzen
Es eju Vērmaņparkā pastaigāt
Un pasmaidu, kad atceros cik nesen
Vēl puķuzirnīšus Tu pirki man
Un vakaros uz stikla debesskrāpjiem
Pret svešām debesīm es pakāpšos
Trīs spožākās no zvaigznēm, kuras redzu
No debesīm uz brīdi aizņemšos
Ar viņām rakstīšu cik daudz Tevi mīlu
Par debesīm un jūrām, kas mūs šķir
Lai visa pasaule tad redz un brīnās,
Cik liela mūsu mīlestība ir.
Pievienoja: Gustavsons R.
Jūras mātei
Čikāgas piecīši
D A
1. Melna laiva zilās jūras krastā,
D C
Saules balināta zēģelīt`.
A
Sēžās laivā jūras arājiņi,
D
Sūrās jūras maizes pelnītāj`.
D A
2. Aizpeld melnā laiva zilā jūrā.
D C
Aizpeld balināta zēģelīt`.
A
Gan tā atkal mirdzēs balti spoža
D
Aiz trejdeviņām(i) jūriņām.
3. Nesvaidiet(i) laivu, viļņu meitas,
Vēji, neplosiet(i) zēģelīt`.
Sargi viņu, mīļā jūras māte,
Pārved mājās manu zvejnieciņ`.
4. Nebēdājies, daiļā, zvejniekmeita,
Pasargāšu tavu zvejnieciņ`.
Gliemežvākiem segšu augumiņu,
Jūras zāles likšu pagalvī.
5. Nesvaidiet(i) laivu, viļņu meitas,
Vēji, neplosiet(i) zēģelīt`.
Sargi viņu, mīļā jūras māte,
Pārved mājās manu zvejnieciņ`.
Kad pienāks latviešiem tie labie laiki?
Čikāgas piecīši
Dm
1. Kad pienāks latviešiem tie labie laiki,
A
Ko citas tautas tagad piedzīvo,
Dm
Kad aizlasīsies projām kakla kungi,
A Dm
Kad mūsu zemi tagad nodzīvo?
2. Es jūtu – labie laiki tūliņ sāksies,
Jo katru dienu mierīgāks kļūst prāts.
Jau varu atkal naktīs droši gulēt,
Jo zinu – tieku labi apsargāts.
3. Mani sargā brašie jūras kājinieki,
Gan modrais milicijas personāls,
Gan "melnās beretes" ar automātiem
Un kaut kur nomodā ir stukačs bāls.
4. Un kur vēl stiprie draugi Vašingtonā,
Kas roku pasniedz biedriem Maskavā!
Tik droša sajūta man bij` tik vienreiz,
Ka jutos drīz es mitu devītā.
5. Es zinu – Džordžs Bušs ir mūsu pusē,
Tik jāprot viņa lūpas salasīt,
Un Gorbačovs ar Nobelmiera balvu
Neko mums sliktu nevar izdarīt.
Karavīra atgriešanās
Čikāgas piecīši
A D
Sveika, māmiņ, beidzot mājās ir tavs karavīrs,
E A
Ļauj man pārģērbt kara drēbes - gribu justies tīrs.
A7 D Bm
Teic, kur slēpjas lielā tautas dziesmu dziedātāj –
E A
Gribu redzēt savu karodziņa rakstītāj!
To aizveda sveši kungi, sveši kumeliņ,
Viss ko viņa tev atstāja - savu vainadziņ
Akmens pilī dzeloņdārzos tagad dzīvo tā
Tur nu, dēliņ, Tu vairs darīt nevari nekā
Vai māmiņa, vai māmiņa kam tu ļavi to?! -
Aizvest projām svešumā manu mīļāko
Trejdeviņos kaujas laukos izkaroju es
Viņas šūtais karodziņš man laimi vienmēr nes
Ieloc, māmiņ, ceļa maizi, zirgam padzert dod
Kaut vai visu mūžu jāšu - tā man jāatrod
Akmens pilī dzeloņdārzos gan es atradīš'
Savu mīļo sveiku atkal mājās pārvedīš'
Labā rokā karogs droši turās vēl arvien
Kreisā tukšā piedurknē viņš savu naidu sien
Ceļabiedrs tālā ceļā būs tam saulesriets
Galvu paceltu viņš aizjāj balts kā ābeļzieds
Ieloc, māmiņ, ceļa maizi, zirgam padzert dod
Kaut vai visu mūžu jāšu - tā man jāatrod
Ceļabiedrs tālā ceļā būs tam saulesriets
Galvu paceltu viņš aizjāj balts kā ābeļzieds
Karogotais gads
Čikāgas piecīši
C G C
Es vakardien avīzē lasīju pats,
G C
Ka septiņdesmitais būs karogots gads.
F C
Lai kopējā cīņā mums nejuktu prāts,
G C
Tad katram tiks rokās sprausts karoga kāts.
Pa piemēram vanadzēm sviestmaižu nazis
Ar ko simbolu karoga vidū būs ņemts,
Un kredīta biedrībai procenta zīmi
Uz karoga uzšūtu nēsāt būs lemts.
Un korporācijām būs miestiņa kauss,
To tukšo, cik gribi, nekad nebūs sauss,
Un mednieki, makšķernieki pārsteigt grib jūs,
Jo zivs ar desu zobos viņu karogā būs.
Un jauniešu pulciņš, lai izpatiktu
Un vecākiem iepakaļ nepaliktu,
Viņu karogā devīzi lasīsiet jūs,
Lets teach ourself Latvian ierakstīts būs.
Es vakardien avīzē lasīju pats,
Ka septiņdesmitais būs karogots gads.
Kaņepāju striķis
Čikāgas piecīši
D A
Ņem vienā rokā kaņepāju striķi,
D D7
Sien cilpu, cik tik stingri vari spēt,
G D
Ņem otrā rokā gabalu ar ziepēm
A D
Un sāc to striķi labi ieziepēt!
Tad meklē simtgadīgu ozolkoku
Un atrod` striķim zaru resnāko,
Bet apakšā tam pastum ķēķa ķebli,
Lai viegli var ar kāju izspert to!
Tad uzmauc cilpu katrai netaisnībai,
Lai liekulībai aizžmiegtos reiz balss,
Lai tirinās pie zara cietsirdība
Un nodevībai pienāktu reiz gals!
Lai cilpas galā raustās mazdūšība,
Lai meliem mēle ārā karājas,
Un kad zem kājām izspersi tiem ķebli,
Tu redzēsi, cik viegli paliekas.
E B
Kaut retākas tad paliks dažas rindas,
E E7
Kaut pāri paliktos tik jūs un mēs,
A E
Daudz labāk iesākt godīgi no jauna,
B E
Jo tikai tā šī tauta pastāvēs.
1 p.
Klejotāju dziesma
Čikāgas piecīši
E C#m A B E
E C#m
Viss vienalga, kur mēs ejam,
A B
Pāri kalniem, pāri lejām,
E C#m
Svešā zemē, tālā malā
A B
Gaidīs draugi ceļa galā.
Ziemeļos,kur balti sniegi
Saule staru kūļos raida,
Dienvidos māj palmas,liegi
Melnas daiļas meičas smaida.
Cik vēl ilgi-kas lai zin to?
Nemiers nerims mūsu krūtīs.
Ausim kājas, paliks mājas,
Būsim atkal ceļa jūtīs.
Klusi, klusi
Čikāgas piecīši
C
Klusi, klusi, klusi, klusi
G
Lietiņš logā grab,
G
Klusi, klusi, klusi, klusi
C
Lietiņš logā grab,
C
Klusi, klusi, klusi, klusi
F
Lietiņš logā grab.
F C
Vai tas nav mans mīlulīt`s,
G C
Mans dārgais saldumiņš,
C
Vai tas nav mans mīlulīts,
G C
Mans dārgais saldumiņš?
C
Jā, tas ir mans mīlulīt`s,
F
Mans dārgais saldumiņš,
C
Kurš gar sienu augšup kāp`
G C
Un logu atvērt sāk,
F C
Kurš gar sienu augšup kāp`
G C
Un logu atvērt sāk.
C
Diemžēl logs bij` ierūsējis,
F
Vaļā neverās,
F C
Mīlulīt`s ar visiem slēģiem
G C
Zemē noveļās,
F C
Mīlulīt`s ar visiem slēģiem
G C
Zemē noveļās.
C
Lieli kauli, mazi kauli
F
Zālē mētājās.
F C
Tas reiz bij` mans mīlulīt`s,
G C
Mans dārgais saldumiņš.
C
Klusi, klusi, klusi, klusi
G
Lietiņš logā grab.
C
Klusi, klusi, klusi, klusi
G C
Kauli zālē čab.
Krodziņā mazā
Čikāgas piecīši
Am
Pār ciemata jumtiem jau nolaižas krēsla,
E
Zin bērni, ka mājup laiks iet,
Bodnieka sieva vēl noslauka ietvi,
Am
Kad slēģus viņš aiztaisa ciet,
Am
Kaut darbdiena garām un cilvēks ir guris,
Am Dm
Vēl nedodas mājās dažs labs,
Dm Am
Bet pa ceļam iegriežas krodziņā mazā,
E A
Kur līksmi viņš sagaidīts taps
A
Uz ielas stūra tai krodziņā mazā,
A E
Kur dzīve vērta ik vienam vēl šķiet,
D A
Uz ielas stūra tai krodziņā mazā,
E A
Kur vari laimi no kausa sev liet
Pie sienām jau spraustas ir fotogrāfijas,
Un pastkartes sveicienu dod,
Pustumsā balsis ar smiekliem mijas,
Un stāsta kā gājis, kam, kur,
Viens paceļ glāzi, vēl sekmes otram,
Cits vēro trumpas kā sit,
Mūzikas automātā atskan dziesmas,
Un stundas, kā minūtes rit
Krāslava
Čikāgas piecīši
D G D
1. Tā kā šķemba manā sirdī,
G D
Dziļi guļ un sāp tur viņa,
A
Tā ir mūsu bārenīte,
G
Tā ir mana Krāslaviņa,
D
Tā ir mana Krāslaviņa.
G D
2. Svēta, svēta ir šī rēta,
G D
Labāk lai tā nesadzīst.
A
Kamēr likten`s nolādējis,
G
Man no tevis tālu klīst,
D
Man no tevis tālu klīst.
3. Sāp man tas, ka savu dzīvi
Atdot tev es nevarēju.
Tā nebija mana vaina,
Izšķīra mūs uguns vēji,
Izšķīra mūs uguns vēji.
4. Uguns vēji, uguns vēji,
Pāri nodarīja mums.
Tie, kas toreiz nāvi sēja,
Lai nu mīlestību sēj,
Lai nu mīlestību sēj.
D G D
Tā kā šķemba manā sirdī,
G D
Dziļi guļ un sāp tur viņa,
A
Tā ir mūsu bārenīte,
G
Tā ir mana Krāslaviņa,
D
Tā ir mūsu Krāslaviņa.
Kurpniekzeļļi
Čikāgas piecīši
E B
Kad mēs bijām jauni puiši mūsu dzimtenē,
E
Strādājām kā kurpniekzeļļi maskav’s forštatē.
A
Darbnīcai bij’ pagrablogi, priekšā redeles,
A E B E
Garām ejot labi varēj’ redzēt meitenes (2x)
E B
Izbērām uz trotuāra piķa gabalus,
E
Tā lai garām ejot, pielipina papēžus,
A
Skuķi loga priekšā nu ar piķi mocījās
A E B E
Tīrot to no papēžiem tās forši locījās (2x)
Piedz.
E B
Jo tur bij’ slaidas kājas, garas kājas īsos bruncīšos,
E
Tur bij’ kājas mazām spalviņām un augstos papēžos,
A
Ja pa starpai kāda gadījās kā nocirsts telefonstabs,
A E B E
Visā visumā uz augšu paskats vienmēr bija labs (2x).
Tā pie loga vienos priekos dienas pavadīj`,
Štrunts par to, ka meistars mani bieži “sabraņij”,
Pēkšķi vienā dienā sastingu kā trieka sists – Vai!
Trotuāra piķī iegāzies bij’ policists (2x).
Nu ar dievu slaidās kājas, visi īsie bruncīši,
Nu ar dievu kājas spalviņām un augstie papēži.
Tiesnesis bij’ niknā omā, advokāts mums nebij’ labs,
Sods ko piesprieda mūs ķēra tā kā pārbrauktuves stabs (2x)
Sešus mēnešus mēs “čokā” sēdēt dabūjām,
Cietumsargiem pazoles mēs abi labojām,
Tomēr skaidri zinājām, kad ārā izkļūsim,
Kurpniekpagrabā mēs darbu tūliņ meklēsim (2x).
Kurzemnieki Viskonsīnā
Čikāgas piecīši
E B E
Skaista mana Kurzeme,
B
Bet šauras kalpam mājas,
Iesim zēni pasaulē,
E
Kur mums labāk klājas.
E B E
Paliec sveika Zanīte,
B
Neraud' gauži Līne,
Tā kā zvaigznes dālderi
E
Atmirdz Viskonsīnā.
Beidzot dižo dālderi
Pelnīs muižas kalpi,
Tur kur baltos vīrus vēl
Indiāņi skalpē.
E A E B E B E
E A
Viskonsīnā egles aug,
E B
Kas pārspēj katru stāstu,
E A
Bet kur lai tādus vīrus ņem,
E B E B
Kas šīs egles gāztu.
Tādi vīri atradās -
Tie bij kurzemnieki,
Likās mūžam nebeigsies
Tirgotāju prieki.
Zāģi dzied un cirvji dej,
Gāžas sirmie koki,
Dālderi kā ogles deg
Kurzemnieku rokās.
Sestdienās pēc labas pirts
Vīri steidz uz krogu,
Ak, kā miestiņš garšo nu -
Tā kā lāčiem ogas.
Krogus tā kā bungas dun,
Kad dzied kurzemnieki,
Visu alu nopirkt var,
Nevar nopirkt prieku.
Nez kas notiek Kurzemē,
Nez ko dara Līne,
Vīri savu jaunību
Atstāj Viskonsīnā.
Pūt, vējiņi - nāk un spīd,
Raudam mēs vai smejam,
Ar šo dziesmu piedzimām,
Ar viņu kopā ejam.
Pūt, vējiņi - darbā skan,
Skan, kad kopā dzeram,
Kādreiz pārbraukt Kurzemē,
Mēs visi tomēr ceram.
Kā bitīte līgaviņa
Čikāgas piecīši
F C
1. Daugavpilī gadatirgū sapazināmies,
F
Pirmā acu uzmetienā iemīlējāmies.
Bb F
Bildināju viņu jau tai pašā vakarā,
C F
Ap Jāņiem(i) kāzas dzērām tanī vasarā.
2. Pēc kāzām(i) tā gulēja, kamēr saule klāt,
Pus dieniņa tai pagāja muti nomazgāt`.
Otru pusi velti saucu: lopus barot nāc!
Līgaviņa puķu dobē aizsnaudusies krāc.
3. Ratos sviedu gulētāju, neteicis neko,
Pie Krāslavas Daugavā(i) ielingoju to.
Ja man Laima nevarēja čaklu sievu lemt,
Jābrauc man uz Rīgu jaunu līgaviņu ņemt.
4. Trīs dienās(i) Rīgas torņus ieraudzīju gan,
Pār Daugavas tiltu braucot, klausos, kas tur skan.
Vai tā Jūras māte, kas pa straumi lejup trauc?
Nē, tā mana līgaviņa, kas pēc manis sauc.
5. Daugaviņa, māmuliņa, kur tu viņu nes?
Aiz matiem(i) ārā vilku līgaviņu es.
Kaut prāts mani brīdināja, sirds man tomēr jūt,
Ka tik čakla peldētāja nevar slinka būt.
6. Kā bitīte līgaviņa tagad lidinās,
Visus mājas darbus dara tā, kā pienākās,
Ja tai kādreiz ilgāk gribas pagulēt no rīt`,
Atliek tik uz Daugavas pusi pirkstu parādīt.
Latvietis latvietim
Čikāgas piecīši
Piedz.
C F G C
Latvieši latviešiem, latvietis latvietim
F G C
Vienmēr būs labākais ienaidnieks vai draugs.
C F
Ar ko tad lai kasās, pēc strīdiņa prasās,
C
Ja latvietim latvietis trūks?
F C Am
Ko citu tu nievās`, un kā lai pats lielās,
Dm G C
Ja latvietim latvietis trūks?
Kam aizstāt par godu, ko sūtīt uz podu,
Ja latvietim latvietis trūks,
Ar ko uzsākt traci, kam solīt pa aci,
Ja latvietim latvietis trūks?
Piedz.
Ko tu godāsi par kungu, bet cits tam ar rungu,
Ja latvietim latvietis trūks,
Ko sēdēs tu pārkliegsi, draudēsi, nožmiegsi,
Ja latvietim latvietis trūks?
Bet vienreiz tev pietiks, tad punktu tu pieliks`,
No latviešiem deguns būs pilns,
Un saboztu spalvu, bet paceltu galvu
No latviešiem aiziesi prom.
Piedz.
Bet tā pēc pusgada tu sabrūc kā no bada,
Jo latvietim latvietis trūkst.
Tu gatavs esi piedot un sevi atkal ziedot,
Jo latvietim latvietis trūkst.
Tā nevar viens dzīvot, un kā Jāņos līgot,
Ja latvietim latvietis trūks,
Ar ko Dziesmu svētkos tu dzersi un jokos`,
Ja latvietim latvietis trūks?
Piedz. 2 r.
Latvieši mēs esam
Čikāgas piecīši
C
Latvieši mēs esam,
G C
Trādirallalā,
C
Un latvieši mēs būsim,
G C
Lai nāk, kas notikdams.
C
Lai Hruščovs sit ar kurpi
F
Un kliedz: Mēs vinnēsim!
G
Bet pirms tas brīdis pienāks,
C
Tam kurpi atņemsim.
C
Ir cilvēki, kas saka
G C
Mēs pārvērtīsimies
C
Un jau pēc nedaudz gadiem
G C
Mēs asimilēsiem.
C
Tad Laimonis sauksies Larry
F
Un Modris sauksies Mo,
G
Un Jāņus svinēs Johny
C
Un Jēkabs sauksies Joe.
Un dievpalīga vietā
Mēs skaļi sauksim: Hi,
Un tatasdziesmu vietā
Mēs spēlēsim Hi-Fi,
Un telefonu grāmatās
Būs viegli atrast tādus,
Kas izpatīkot kaimiņiem
Būs mainījuši vārdus.
Bet teorija šāda
Ir viegli gāžama
Jo latvieši kā tauta
Nav maisā bāžama.
Mēs sitāmies pret cariem
Un divām Vācijām,
Bet sarkanajiem bariem
Mēs rikšot mācījām.
Jo latvieši kā tauta
Ir bijusi un būs,
Kaut mūsu bērnu bērni
Par miljonāriem kļūs.
Lai Hruščovs sit ar dūri
Un kliedz: Mēs vinnēsim!
Bet pirms tas brīdis pienāks,
Mēs viņu apraksim.
Latvieši mēs esam,
Tradiridiradiridi rallalā.
Latviešu kovbojam
Čikāgas piecīši
C G
Teksasa ir pasakaina zeme,
C
Īstus kovbojus tur sastapt var.
G
Ar vienu roku cigareti uztin,
C
Ar laso otrā burvju trikus dar`.
C G
1. Nepelnu es daudz, bet jūtos brīvi,
C
Nav nevienā bankā man kas krāts.
G
Zirgs un nonēsāti ādas sedli,
C C7
Pikaptraks, pa pusei nomaksāts.
F C
Sestdienās uz pirmo ceļmalas krogu,
G C C7
Kur alus slāpēm brīnumdarbus dar`,
G C
Un, ja atliek dolāri ko maksāt,
G C
Ar senjoritām izdejoties var.
2. Teksasā viss lielāks nekā citur,
Katrs kovbojs savā sirdī jūt.
Vai prērijas vai lielie lopu bari,
Pat vientulība lielāka var būt.
Te Lieldienās nav šūpoļu, kur pakārt,
Starp kaktusiem tās lāga neturās,
Un Jāņu naktī nevar skaļi līgot,
Jo Koijoti tad mani pārlīgos.
3. Varbūt kādreiz saņemšu es ziņas,
Labākas kā šinī vasarā.
Pamāšu ardievu pāris draugiem,
Ko pazīstu es Rietumteksasā.
Palaidīšu zirgu, lai skrien brīvi,
Iemauktus tam nevajadzēs vairs maukt,
Sēdīšos tad vecā pikaptrakā
Un uz māju pusi sākšu braukt.
4. Te Lieldienās nav šūpoļu, kur pakārt,
Starp kaktusiem tās lāga neturās,
Un Jāņu naktī nevar skaļi līgot,
Jo koijoti tad mani pārlīgos.
Palaidīšu zirgu, lai skrien brīvi,
Iemauktus tam nevajadzēs vairs maukt,
Sēdīšos tad vecā pikaptrakā
Un uz māju pusi
Un uz māju pusi sākšu braukt.
Latviešu sievietei
Čikāgas piecīši
C
1. Kādā Čikāgas bārā
No pirksta tā novilka
G
Daugmales gredzenu nost,
Dm G
Mans draugs, kurš to redzēja,
Dm G
Apsēdās blakus,
Dm G C
Lai ar viņu iepazītos.
Valbengerus dzerot,
Tā drīz kļūva runīga,
C7 F
Un sauc lai rauj pagātni jods.
G
Pēc smiekliem un prieka
Es ilgojos gadiem,
C
Pēc visa, ko dzīve var dot.
2. Tad ārdurvis atvērās,
No ielas ienāca,
Likās, viņš meklē kaut ko.
Ieraugot sievieti
Sēžam pie bāra,
Ar rokām gandrīz sagrāba to.
Pirksti kā krampji
Un pats tā kā milzis,
Nu domāju, draugam gals klāt.
Bet vīrs sāka elsot
Un sievietei lūgties,
Ka grūti bij` to klausīties.
C F
Kāpēc atstāji ģimeni, Lucy,
C
Un bērniņus mazus, kas māmiņu sauc.
F
Man jāvāra, jālāpa, jāpalīdz mācities,
C
Jo latviešu skolā rīt tests.
G C
Es jūtos, kā no laivas izmests.
G C
Es jūtos, kā no laivas izmests.
3. Man apnikās šrubīt,
Man apnikās skrubīt,
Man apnikās kalponei būt,
Uz latviešu vakariem
Vadājot bērnus,
Par taksīti nevēlos kļūt.
Bet tu tik pa sapulcēm
Konventiem, sēdēm
Ļāvi amatos ievēlēt sev`.
Tagad dari, ko vari,
Un dzīvo, kā redzi,
Bet palīdzēt nevaru tev.
Piedz.
C F
Nav viegli latviešu sievietei būt,
C
Stiprai kā Lāčplēsim jāmācās kļūt.
F
Drošai kā Sprīdītim, gudrai kā Muļķītim,
C
Čaklai kā Pelnrušķītei.
G C
Jā, tādai tai vajadzēs būt.
G
Jā, tādai tai vajadzēs būt.
Latvijai
Čikāgas piecīši
C G
Mirdz zvaigznes trīs, un māte cieš,
C
Par saviem bērniem lielajiem un maziem.
C7 F C
Bet skatiens spēcīgs skrpostās saule līst,
G C
Un diena vairs tik ātri nenovīst.
F C
Bet skatiens spēcīgs skrpostās saule līst,
G C
Un diena vairs tik ātri nenovīst.
C G
Mirdz zvaigznes trīs, uz augšu celtās rokās,
C
Un skatiens spēcīgs, skropstās saule līst.
C7 F C
Tā māte Latvija, kas mūžam sirdis rotās.
G C
Dod tēvu zemei brīvību.
C7 G C
Tā māte Latvija, kas mūžam sirdis rotās.
G C
Un zvaigznes trīs, kas mirdzēs debesīs.
Lielupes meldros
Čikāgas piecīši
F C F
Kur tagad manas priežu mizu laivas
Bb
Ar papirosu kārbu zēģelēm?
F
Vai tās pazudušas tālās pasaul’s jūrās,
C F
Vai tik aizķērušās meldros Lielupē.
F C F
Kur tagad manas pamatskolu skuķes
Bb
Ar bizītēm un šleifēm krāsainām?
F
Vai tās sauļojas ar Edinburgas smiltīs,
C F
Vai vēl strādā Slokas papīrfabrikā?
Piedz.
Bb F
Gadi nāk un gadi aiziet
C F
Tā kā gadiem vajag iet.
Bb F
Bet mūsu bērnu dienu saule
C F
Vienmēr sild` un nenoriet.
C
Kur tagad mani alvas zaldātiņi,
Bb
Kas paklausīja visām pavēlēm?
F
Vai tie izkausēti kādā Jaungadnaktī,
Vai tik paslēpušies viršos Kurzemē?
Piedz.
Līgo, māmiņ (Līgo dziesma)
Čikāgas piecīši
C
Līgo, māmiņ, līgodama,
G
Līgo skaisti šovakar,
G7
Neaizmirsti savai meitai
C
Jāņu dziesmas mācīt ar.
C
Lai, kad viņai pašai meita,
G
Kādreiz Jāņos līdzi būs,
G7
Atceroties, vecos vārdus,
C
Līgo dziesma jauna kļūs...
Līgo, tētiņ, līgodams,
Līgo skaļi šovakar,
Neaizmirsti savam dēlam
Jāņu dziesmas mācīt ar.
Lai, kad viņam pašam dēli,
Kādreiz Jānos līdzi būs,
Atceroties, vecos vārdus,
Līgo dziesma jauna kļūs...
Līgo veci, līgo jauni,
Kamēr Jāņu uguns degs,
Līgosim mēs šo naksniņu,
Kamēr rīta saule leks.
Citu gadu gaidīsim,
Kad Jānītis atkal nāk,
Tā, lai mūsu bērnu bērni,
Vienmēr Līgo dziesmas māk...
Made in Latvia
Čikāgas piecīši
Pants: A E A - A E A
Piedziedājums: D A E A
Agrā rīta stundā mani modina
Radio, kas salikts Dienvidkorejā,
Plastisks bārdas dzinējs pie vaiga glaužas ass,
Kas par lētu naudu nāk no Japānas.
Virtuvē pie galda, kas taisīts Dānijā,
Dzeru melnu tēju, kas plūkta Indijā,
Uzvalku tad velku, kas šūts Honkongā,
Kāju bāžu itāliešu zābakā.
Uzeju tad guļamistabā es kluss,
No mīļās atvadīties, kad ūdensgultā dus.
Smaids uz viņas lūpām sarkanbalti sārts,
Skatoties uz tām kļūst patriotisks prāts.
Viss pie viņas latvisks, nav nekas tur lēts,
Nav nekas no plastikas vai importēts.
Piedz.
Jo mana mīļā ir "made in Latvia"
No matu galiņiem līdz papēžiem. (2 r.)
Par sīkiem mājas darbiem tā nesūdzas neko,
Pat jumts ja iesāk tecēt, to ņem un nodarvo.
Kad citas kaimiņienes to bridžu spēlēt sauc,
Tā atvainojās, nevar, jo pīrāgmīklu jauc.
Tai jāvār` debesmanna un gurķi jāskābē,
Tai jāstād` jāņogkrūmi un nātres jāravē,
Jo viss pie viņas latvisks, nav nekas tur lēts,
Nav nekas no plastikas vai importēts.
Malu mednieks
Čikāgas piecīši
C
Es bij` puisis man bij` gadi,
G C
Kad iet sievas lūkoties.
C
Tā man teica ciema radi,
G C
Kas man lika satrūkties.
Piedz.
G
Hei, hei, hei di-di-dam-dam,
D G
Kas man lika satrūkties.
G
Hei, hei, hei di-di-dam-dam,
D G
Kas man lika satrūkties.
Steigšus vilku goda svārkus
Peles pogas sagrauzuš`.
Galvā liku cepurīti
Vārnas olas sadējuš`.
Aiz pirtiņas upmalā(i)
Redzēj` meitas peldoties.
Visas viņas daiļas šķita,
No muguras skatoties.
Mīļi lūdzu pirmo meitu
Būt par manu līgaviņ`,
Mīļi lūdzu otro meitu,
Mīļi lūdzu pārējās.
Visas meitas skaļi smēja,
Pēla manu augumiņ`
Kraukļa mati, āža bārda,
Meža kuiļa dvēselīt.
Ai, meitiņas, ai, meitiņas,
Drīz vairāk(i) nesmiesiet.
Ko rokām(i) savangošu,
Tā būs mana līgaviņ`.
Vienu vilku aiz rociņas,
Otru vilku aiz matiem,
Trešo sviedu piku paunā,
Ceturto(i) azotē.
Tā, ko vilku aiz rociņas,
Tā būs putras vārītāj`,
Tā, ko vilku aiz matiem(i)
Tā būs sētas slaucītāj`,
Tā, ko metu piku paunā,
Tā būs govu ganītāj`,
Tā, ko slēpu azotē(i),
Tā būs cisu sildītāj`.
Man garšo alus
Čikāgas piecīši
C G7
1. Šis stāsts ko jūs dzirdēsiet nebūs vairs jauns
C
Jo visiem sen zināms cik alkohols ļauns
C7 F
Ja no rīta es jūtos, kā galvā man svins
C G7 C
Tad zinu ka maisīts ticis viskijs un džins
2. Tāpatās no ruma vai gaišs tas vai tumšs
Ja dzeru tad uzvedos vēlāk kā dumjš
Kad citiem dārgs šampaniets valodas rais'
Tas man tikai vēderā burbuļus tais'
Piedz:
C F C
Jo man garšo alus, vai kā garšo tas
G
Un pārējie dzērieni, teikšu jums atklāti
C
Ir tikai samazgas.
3. Kad dzeru es vīnu, man šļupstēt sāk balss,
Un sarkans kā pipars kļūst deguna gals.
Tādēļ vienmēr un visur, kad iedzerts kas tiek,
Es lūdzos, lai uz galda man alu tik liek.
4. Ja atrodos restorānā, kas skaitās glauns,
Manai sieviņai dažreiz tur paliekas kauns.
Aiz frakas ciet nogrābju viesmīli es
Un saucu: "tūliņ sikspaku aliņu nes"
Piedz.
5. Kad mani viesībās ielūdz, kur kokteiļi līst,
Es palieku nervozs un sāku pat svīst,
Jo zinu - drīz liķiers un konjaki nāks,
Un vēders tūlītnejauki protestēt sāks.
6. Tad es nammāti grābju ar kustību strauju
Un dejojot viņu uz guļamistabu rauju.
Tur kaislīgi čukstot: "Jums skaists dekoltē!
Bet vai kanniņa alus nav Jums pagultē?"
Piedz.
Mazais letiņš
Čikāgas piecīši
C
1. Es esmu maziņš letiņš,
G C
Un dūša man ir liela
C
Un, kad es drusciņ paaugšos,
G C
Tad būs vēl lielāka.
F
Tad iešu meklēt pasaulē
C
Taisnību un laimi,
C
Ja varēja to citi,
G C
Tad varēšu ar es.
2. Pie rokas Sibīrijā
Nodrāzds vecā tēva spieķis
Un kabatā būs mātes
Dāvinātais pieclatnieks.
Bet galvā tēva padomiņš,
Kā darīt labus darbus,
Ja varēj` trešais tēva dēls,
Tad varēšu ar es.
3. Es iešu tur, kur karaļvalstis
Stipriem vīriem sola,
Es iešu kur par taisnību
Ar milžiem jālaužās.
Un, kad tos pievarēšu,
Tad jāšu stikla kalnā,
Ja varēja to Antiņš,
Tad varēšu ar es.
D
4. Kad laimi atradīšu
A D
Vienā pasakainā zemē,
To vecāsmātes lakatā
A D
Es tūliņ ietīšu,
G
Un uzmetis to pikupaunā,
D
Soļošu uz mājām,
D
Ja varēja to Sprīdītis,
A D
Tad varēšu ar` es.
D
Es esmu maziņš letiņš,
A D
Un dūša man ir liela,
D
Un, kad es drusciņ paaugšos,
A D
Tā būs vēl lielāka. Jā!
Meitenīt, mēs šonakt atkal
Čikāgas piecīši
C
Meitenīt, mēs šonakt atkal
F C
Dārzā klejosim,
G
Rītvakar tā cieši, cieši
C
Tango dejosim.
C
Meitenīt, tu solies šonakt
F C
Manīm piederēt,
G
Manis dēļ šī zemeslode
C
Var vai izputēt.
F
Ja tā būtu, mēs uz mēness
C
Abi dzīvotu,
D
Tu un es kā balodīši,
G
Dūdot dūdotu.
C
Ja jau mēness stari
F C
Mums meičas mīlēt liek,
G
Iedomāties variet,
C
Kam uz mēness jānotiek.
C
Meitenīt, mēs šonakt atkal
F C
Dārzā klejosim,
G
Rītvakar tā cieši, cieši
C
Tango dejosim
C
Un pēc tam vēl
G C
Dārzā klejosim
C
Un vēl reizi
G C
Tango dejosim.
Mister, kurzemniek
Čikāgas piecīši
D G
1. Rietumindijas skaistās salas,
A D
Tā kā pērles izskatās,
D G
Tomēr viena par tām citām
A D
Savādāka izrādās.
D G
2. Dienvidvēji tur tik maigi,
A D
Reti kādreiz vētras pūš,
G
Senos laikos kurzemniekiem
A D
Tanī salā raibs bij` mūžs.
Piedz.
D
Hei, Mister Kurzemniek,
A
Atbrauc uz Tobago,
Hei, Mister Kurzemniek,
D
Atbrauci pie mums!
G
3. Tur ir Kurzemnieku līcis,
A D
Tur ir Kurzemnieku forts,
G
Tirgoties ar tūristiem
A D
Ir viņu pēcnācēju sports.
G
4. Tirgus laukumā ir kņada,
A D
Tur no visām malām brauc,
G
Melās kurzemnieces smaidot
A D
Skaļāk(i) par citām sauc:
D
Hei, man, kusties, nu
A
Nopērc vienu banānu,
A
Hei, man, kas tad tas,
D
Tu negrib` manu ananās`.
D
Hei, man, viens un div`,
A
Paod manu svaigo ziv`,
Hei, man, ko tu smīn`
D
Nespaid manu apelsīn`.
5. Vakaros, kad saule noriet,
Dzīve straujāk` paliekās,
melnās meitenes un zēni
Dejas priekiem nododās.
6. Bungas rīb un taures gaudo
Asins ātrāk dzīslās rit,
Vietējie un iebraucēji
Dejas ritmā kājas sit.
Hei, man, saņem dūš`,
Es priekš tevis mīļa būš`,
Hei, man, tur` man ciet,
Spaidīties ir laba liet`.
Hei, man, iedzer rum`,
Palaiz` manu saldējum`.
Hei, man, kad ies uz čuč`,
Varbūt dabūsi tu buč`.
Piedz.
Mātei Latvijā (Mātei dzimtenē)
Čikāgas piecīši
D Em
Jau trešo gadu desmitu
A D
Laika dzirnas maļ,
Em A
Māte savus dēlus vēl
G A D
Gaida atpakaļ.
Bet velti gaida vecāko
To aiz Jeņisejas,
Bads un aukstums viņu tur
Sen jau nobendēja.
Vidējais dēls mīlēja
Savu zemi tā,
Nevarēja aiziet prom
No dzimtā pagasta.
Vēl pēc kara gadus trīs
Vajāts viņš, bet dzīvs,
Un, kad viņu ielenca,
Viņš nepadevās dzīvs.
B Em
Par jaunāko tik zināms vien,
F# Bm
Ka viņš Austrālijā,
G A
Kaut kur dziļi tuksnesī
G D
Tagad zeltu sijā.
Kaut svelmē neizturamā
Tā kā velna rijā,
Bet mūsējos tas nebaida
Tie tik zeltu sijā.
Dažs krīt kā briedis Kurzemē
Cits saļimst Sibīrijā,
Bet mums kaut kā ir laimējies -
Mēs varam zeltu sijāt.
Jau trešo gadu desmitu
Laika dzirnas maļ,
Māte savus dēlus velti
Gaida atpakaļ.
Mūsu Mīlestība
Čikāgas piecīši
C Em Am
Es zinu, ka mēs vēlreiz satiksimies
Dm G
Tik jautājums ir kad tas būs un kur
C Em Am
Par spīti tam, ka nelabvēlīgs liktens
Dm G C
Mūs katru savā pasaules malā tur.
C Em Am
Vai satiksimies kādā ielas stūrī
Dm G
Kuram daudzreiz būs jau mainīts nosaukums.
C Em Am
Vai uz mīlētāju nosēdēta sola,
Dm G C
Kuram blakus Vērmaņparkā lauvas skumst.
Piedz.
F G C
Kā rietumvēji, kas krastā pūš
F G C
Aiz kāpām aizķēries mums mūžs.
F G Am
Zem priežu zariem, kur virši zied,
F G C
Vējš vienmēr veco šūpuļdziesmu dzied.
C Em Am
Kad lidlaukā tu smaidot nāksi pretī,
Dm G
Tev rokās ziedēs desmit vasaras.
C Em Am
Tad grūti atšķirt būs, kas mirdzēs spožāk,
Dm G C
Vai tā rasa ziedos būs, vai asaras.
C Em Am
Vēlāk roku rokā staigāsim pa ielām,
Dm G
Mums kā ēnas gadu simti līdzi ies.
C Em Am
Kamēr saule vien virs Rīgas torņiem spīdēs,
Dm G C
Mūsu mīlestība nekad nebeigsies.
No Gaujas tilta
Čikāgas piecīši
D A
1. Ir Jāņu rīts, un pilsēta vēl mostas,
D
Uz Gaujas tilta vientuļš stāvu es.
G D
Un noskatos, kā upe valgām rokām
A Bm
Trīs Jāņu vainagus uz jūru nes,
Bm/A G Em D
Un noskatos kā upe valgām rokām
A G
Trīs Jāņu vainagus uz jūru nes.
2. Varbūt, ka pirmais nonāks svešā krastā,
Svešs zvejniekpuisis tīklā atradīs,
Kā talismanu pakārs laivas mastā,
Un ticēs, ka tas laimi nes sev līdz.
Bm Em
3. Varbūt, ka otru straume trieks pret klintīm,
G D
Uz akmens radzēm ziedi karāsies,
G Em D
Līdz lakstīgala savās krasta ligzdās,
A Bm Bm/A
Un vakardziesmās Gaujmalā tās sies.
G Em D
Līdz lakstīgala savās krasta ligzdās,
A D
Un vakardziesmās Gaujmalā tās sies.
4. Bet trešais vainags, naktī upē iemests,
Tepat vien Gaujā aizķēries tas būs,
Kā dadzis, pielipis pie dzimtā krasta,
Nedz vējš, nedz viļņi to projām nedabūs.
5. Ir Jāņu rīts, un pilsēta vēl mostas,
Uz Gaujas tilta vientuļš stāvu es.
Un noskatos, kā upe valgām rokām
Trīs Jāņu vainagus uz jūru nes.
No Lielupes tilta
Čikāgas piecīši
C F C
1. Vilciens pēdējais uz Rīgu aiziet,
G C
Zaļi kvēlo semafora acs.
F G C
Un pa Lielupi uz dzelzceļtilta
F G C
Sargkareivis soļo tik viens pats.
2. Kaut kur dārzā ģitāras skan klusi.
Vēlas buru laivas mājup slīd.
Baltais krasts un priedes tumsā pītas,
Tikai uguns laivu mastos spīd.
C G
3. Sagkareiv`s par savu mīļo domā,
G C
Kura tālā Alma Atā mīt.
F G C
Sen jau vēstuli tā rakstījusi, nav,
F G C
Varbūt tomēr atrākstīs jau rīt.
4. Vakarvējš jau apgūlies starp meldriem
Tur, kur dienā ūdensrozes zied.
Vakarvējš un viņčas zvejniek` laivā
Klusu šūpuļdziesmu upei dzied.
5. Nemainīgi rītā dunēs sliedes,
Nemainīgi atkal ausīs rīts.
Lielupe arvien vēl trauks uz jūru,
Tikai sargkareiv`s būs nomainīs.
Sargkareivis soļo tik viens pats.
Noasa šķirsts (Dinozaurs)
Čikāgas piecīši
D A
Pirms daudziem gadusimteņiem tas noticis,
D
Kad Noass savu šķirstu tika būvējis.
Tam sakrauts gan bij proviants,
G
Gan maize, gan siers,
A D
Bet nebij` neviens viņam pasažiers.
D
Dieviņš teica:
D
Ņem divus zaļus krokodilus,
A
Tīģerus, kas rūc,
Gan papagaiļus, orangutanus,
D
Baložus, kas dūc.
G
Es ceru, ka tas šķirsts nav izdevies
Pārāk šaurs,
A D
Jo tev jāņem līdz arī dinozaurs.
Un drīzi pēc tam lietusgāzes iesākās,
Un ūdens līmenis visur augstu pacēlās,
Un zvēri apjukuši nezināja, šurp vai turp,
Līdz Noass tiem sauca: - Nākiet šurp!
Jo tur skrēja
Divi zaļi krokodili,
Tīģeri, kas rūc,
Gan papagaiļi, orangutani,
Baloži, kas dūc.
Tie spārdījās un grūstījās,
Un žēlojās, cik šaurs.
Un kas notiks, kad nāks dinozaurs!
Bet dinozauri savā starpā spēlējās,
Pa ūdeni tie bradāja un plunčājās.
Vislabāk iepatikās viņiem slapjās lapas zīst,
Un atsacījās tie šķirstā līst.
Jo tur bija
Divi zaļi krokodili,
Tīģeri, kas rūc,
Gan papagaiļi, orangutani,
Baloži, kas dūc.
Tie spārdījās un grūstījās,
Un žēlojās, cik šaurs.
Un ko lai tur meklē dinozaurs!
Noriet saule
Čikāgas piecīši
E B E A E
Noriet saule vēlu vakarā,
B7 E
radirirā.
E B E A E
Nodziest uguns tavā istabā,
B7 E
radirirā.
A E B7 E
Vēlāk es, vēlāk es
B E A B7 E
stāvēšu un gaidīšu, radirirā.
A E B7 E
Gaidīšu, līdz tavi soļi nāks,
A E B7 E
gaidīšu līdz tavas rokas
B E A B7 E
manām pieskarsies, radirirā.
A E A E
Skūpstīšu un mīlēšu,
A B
līdz rīta saule lec,
E
līdz rīta saule lec.
C#m B
Izdziest zvaigznes
C#m A E B7 E
acis aizver tu, radirirā.
C#m B C#m A E B7 E
Rītā, kad es tevi gaidīšu, radirirā,
B E
zem tava loga dārzā, radirirā.
A E
Rara.
Nāc, laimīte
Čikāgas piecīši
D
1. Nāc, Laimīte, pieliec plecu,
A
Pastum gabaliņ`,
Palīdzi no grāvja izvilkt
D
Mūsu vezumiņ.
G
Tālu ceļu braucam meklēt
D
Šūpļu taisītāj`s,
A
Pie tās pašas reizes atrast
D
Bērnu auklētāj`s.
2. Varbūt kādreiz pietrūkst
Tautasdziesmu dziedātāj`,
Varbūt kādreiz aptrūks
Tautas deju dejotāj`,
Pārāk daudz ceļ pieminekļus,
Pelnus jūrā kais`,
Pārāk maz, kas gultas labo,
Bērnu ratus tais`.
3. Lielām tautām viegla dzīve,
Vienmēr labi ies,
Tās kā mušas mēslu kaudzē,
Ātri vairosies.
Mums nav laika savā starpā
Ādu otram plēst,
Mums vajag bērnus,
Mums vajag bērnus tā kā ēst!
Padsmitnieku vakardziesma
Čikāgas piecīši
F C G F G
C
Es ticu Ziemassvētku vecītim,
F C
Es ticu Lieludienu zaķim.
F C
Es ticu papardziediņam
G C
Bet es neticu vairs tev.
F
Jo tu jau desmit gadus mānies,
G
Ka solies precēt man`,
F
Kad skolu būsi beidzis
G
Un darbu dabūjis.
F G
Mēs satikāmies parkā,
F G
Kur mums mātes ļāva skriet,
F G
Bet tikai vēlāk bērnudārzā
F G
Sākām steady iet.
F G F G F G
C
Es ticu tētim, māmiņai
F C
Par puķītēm un bitēm.
F C
Es ticu tam, ko stārķis nes,
G C
Bet es neticu vairs tev.
C F
Tu teic, ka no mājām bēgsim projām
G
Ar labu vai ar naidu
F
Un desmit gadus mantas
G
Sapakots, es gaid`.
F G
Tu salauzi man sirdi,
F G
Kas žēli naktīs sit.
D G
Tu, nelieti, vai dzirdi,
F G
Man tikai trīspadsmit.
F G
C
Es ticu Ziemassvētku vecītim,
F C
Es ticu Lieludienu zaķim.
F C
Es ticu papardziediņam
G C
Bet es neticu vairs tev.
G C
Bet es neticu vairs tev.
It nemaz.
G C
Bet es neticu vairs tev.
Tev ne.
G C
Bet es neticu vairs tev.
nekad, nekad.
G C C7
Bet es neticu vairs tev.
Par mani, draudziņ, nebēdā
Čikāgas piecīši
C C/B Am
Es stāvu ielas vidū,
F G C
visapkārt brauc un skrien
C F G C
Un tūristi no ārzemēm mani apbrīno arvien.
Par Tēvuzemi - Brīvību
Tāds ieraksts iekalts man
Vēl Tēvu zeme turās
Un balss tai tālu skan.
Ar brīvību tā paknapāk,
Līdz tā pie visiem tiek
Priekš dažiem liekas diezgan,
Bet visiem nepietiek.
Piedz.
C G
Par mani, draudziņ, nebēdā,
C
Mani cēla varoņ cilts,
F C
Man pamatā ir laukakmens
G C
Un tēvu zemes smilts.
C G
Pat ziemā, kad sniegs virpuļos
C
Un ledus lieti līs,
F C
Trīs zvaigznes, kas virs galvas mirdz
G C
Tās mani sasildīs.
Daudz gadu tā jau stāvu
Un mierīgs noskatos
Cik svešu karapulku
Man garām aizsoļos.
Cik valodās nav maršēts
Un skaļi komandēts,
Cik uniformu maiņu
Līdz šim nav pieredzēts.
Pazudušais dēls
Čikāgas piecīši
C G Am
Debess malā redzu jaunu rītu
Am F C G
Drīz saule jūras viļņos rotājas
C G Am
Vēl stunda šinī skaļā lidmašīnā
F G C
Pirms viss ko gaidu acīm parādās
Am
Sēž blakus kāds no Krievijas
Em
Un rāda fotogrāfijas
G D
Bet negribu tās redzēt neparko
Am
Manu draugu domas, manas ar
Em
Tik vienu jūtu cilā, skar
G F C
Gar spārnu redzu savu mīļāko
F G C
Labrīt Rīga, Vai Tu mani redzi?
Am F C G
Tu māte, es tavs pazudušais dēls
C G Am
Dzimu te, bet augu tālā Amerikā
F G C
Vai atgriezties man mājās reiz būs lemts
Kads vecs, vecs vīrs man pienāk klāt un prasa
Vai tēvs par mani daudz Tev stāstīja?
Vai minēja kur Viesturmaļu taka
Kur augām, kur mūs saule sildīja
Nāk ļaudis viens pēc otra klāt
Tie negrib jautāt, runāt stāt
Tu redzi cik tie mīļi man
Bet Brīvīb's Mātes zvaigžņu loks Ir
Sveštautiešiem tikai joks
Ap pieminekli dzērājdziesmas skan
Labrīt Rīga.....
Nu atkal sēdu svešā lidmašīnā
Tik daudz ko domāt atcerēties man
Un ieskatoties sniegtā, sārtā vīnā
Es redzu Tevi, Tava balss man skan
Tu stāsti man cik sirds Tev sāp
Kad svešas tautas virsū kāp
Ai, Rīga cik man sirdī tevis žēl
Lai tamdēļ tevi atstāju
Es tevi neaizmirsīšu
Tavs mātes tēls man mūžam sirdī kvēl
Ardievu Rīga, vai Tu mani redzi?
Tu māte es Tavs pazudušais dēls
Dzimu te, bet augu tālā Amerikā
Vai atgriezties man mājās reiz būs lemts?
Personīgā miss
Čikāgas piecīši
D
Kā vējš skrien pakaļ slaidām,
Kā laivas jūrā iet,
Tā skaistas meičas smaidam
Grib vīri pakaļ skriet.
D
Kurai lunkanāki gurni,
G
No dabas dots ir viss,
A
Dēļ tām kļūs vīri durni
G A D
Un kronē tās par Miss.
A
Bet skaistums tāda lieta,
E A
Kas dzīvē nāk un iet.
E
Visdrošāk, ja tev kaut kas,
A A7
Ko vari turēt ciet.
D
Tad apkamp tik to vienu,
Kas tev pie sāniem dus,
A
Kas cauru dienu strādā,
Kā čaklais rūķis kluss,
D
Kas tev` caur dzīvi bīda
G
Kā Daugav`s šleperīts
A
Un rūpējas par tevi,
G A D
Vai vakars tas vai rīts.
A E A E A A7
D
Tad apkampi to vienu,
Kas tev pie sāniem dus,
A
Kas cauru dienu strādā
Kā čaklais rūķis kluss.
D
Tā ir tavs dzīves pamats,
G
Uz viņas balstās viss,
A
Tā būs uz visiem laikiem
G A D
Tava personīgā Miss.
Pie tevis turēšos
Čikāgas piecīši
D A
1. Tā kā sūnas turās koku ziemeļpusē,
D
Tā kā jūraszāle klintij pieķerās,
G
Tā kā krāsains gaisa balons
D
Piesiets maza bērnam pirkstam,
A D
Tā es pie tevis šonakt turēšos.
D A
2. Tā kā rīta rasa turās zāļu stiebros,
D
Tā kā vakarmigla upes ielejā,
G
Tā kā kļavas lapa pielīp
D
Svaigi ceptam maizes klaipam,
A D
Tā es pie tevis šonakt turēšos.
Dm A
3. Varbūt rīt jau būšu tālu prom no tevis
Dm
Sudrabainā lidmašīnā mākoņos,
Dm A
Skatkartiņas krāsainas no tālām zemēm,
A Dm
Bieži sūtīt apsolos,
Gm
Tur starp dažām rindu kopā,
Dm
Kāds ir laiks un ko es daru,
A Dm
Būs manas mīlestības neviltotais teksts.
Gm Dm A
D A
4. Tā kā sūnas turās koku ziemeļpusē,
D
Tā kā jūraszāle klintij pieķerās,
G
Tā kā saules stars, kas izlaužās
D
Caur lielpilsētas dūmiem
A D G D
Un maza bērna vaigam pieglaužās,
A D
Tā es pie tevis šonakt turēšos,
A D
Tā es pie tevis šonakt turēšos.
G D A D
Piektdienas vakars
Čikāgas piecīši
C
1. Piektdien`s vakars īres namā,
Kaut kur Čikagas ziemeļgalā,
G
Dažus blokus tik no ezera,
Pieparkotā sānu ielā,
Trešā stāva koridora galā
C
Dzīvoklis man seši B.
2. Pārnācis no darba, skatos
Ledusskapja saldētājā
Malto gaļu esmu atstājis.
Nokāpju tad stāvu zemāk,
Pieklāvēju tur pie durvīm,
Dzirdu, ka aiz tām kāds dušu ņem.
3. Pagaidu, līdz apstājas, tā
Pieklāvēju vēlreiz un tad
Saucu, ka tas es no seši B.
Durvis atver Brauna kundze,
Slapjos matus dvielī tinot,
Rīta mētelī, kam pogas trūkst.
A7
D
4. Prasu vai tā grib ar mani
Aiziet ieraut pāris alus,
A
Kamēr gaļa izlietnē man kūst.
Drīz pēc tam mēs roku rokā
Soļojam pa sānu ielām,
D
Pārāk tālu mums jau jāiet nav.
5. Garām veļas automātiem
Putekļainām frizētavām,
Daudz lietotu drēbju veikaliem,
Karogotiem benzīnpunktiem.
Kur jau tanku uzpildīsiet,
Mašīnu pa pusei nomazgās.
6. Tad ap stūri sārtas bultas,
Zibeņojot šurpu turpu,
Parādīs, ka tur ir Džoa bārs.
Iekšā jūtamies kā ciemos,
Augstos krēslos uzrāpjamies,
Divus Mikelobus saucu šeit.
B7
E
7. Televīzijā vakarziņās,
Velns lai tagad parauj viņas,
B
Klausoties tās, nekļūst priecīgs prāts.
Vēlreiz divus Mikelobus
Brauna kundze aicina man`
E
Uzspēlēsim kabat`s biljardu.
8. Viņa aizsit visas bumbas
Krustām šķērsām pāri galdam,
Es tik garu seju noskatos.
Un kad beidzot mana kārta,
Pazaudēju spēli, jo man
Nelaimīgi trāpās astoņnieks.
9. Televīzijā vecas filmas,
Mums ir atkal glāzes pilnas,
Vēlreiz divus Mikelobus šeit.
Bārtenders mums glāzes pilda,
Atraugojas, atvainojas,
Bet mēs runājam, kā darbā iet.
A7
D
10. Viņa necieš priekšstrādnieci,
Kura laikam ārzemniece,
A
Tik par darbu vien tā runājot.
Es tai atkal stāstu, ka no
Mana Oldsmobiļa laikam
D
Melnie izauguši radio.
11. Džukboksī kāds iemet` naudu,
Divas kundzes sāk ar jaudu
Nobrukušām zeķēm polku lēkt.
Tikai mēs ar Brauna kundzi,
Sastājušies cieši kopā,
Paši savā ritmā kustamies.
12. Iemetam vēl ceļa kāju,
Sākam lēnām iet uz mājām,
Ezervējš mums matus purina.
Durvju priekšā apskaujamies,
Domāju, ka laidīs iekšā,
Brauna kundze galvu purina.
G7
C
13. Rītā būšot gara diena,
Jābrauc kleitu pirkt pie Siera,
G
Uz restoŗana to kāds vedīšot.
Droši vien, ka nākamnedēļ
Satiksimies Džoa bārā,
C
Pāris Mikelobus izrausim.
14. Tāds nu bij` man piektdienas vakars
Kaut kur Čikāgas ziemeļgalā,
Dažus blokus tik no ezera.
Domīgs kāpju es pa trepēm,
Trešā stāva koridora galā
Dzīvoklis man seši B.
Piektdienas vakars, sestdienas rīts
Čikāgas piecīši
G D
1. Piektdien`s vakaros, kad amerikāņi brīvi
G
Televīzijas priekšā nosēdušies stīvi,
G7 C
Mājās latviskās, kur bērni skolas gados,
D G
Visi raujas tā kā bebri ūdens palos.
D
Visu nedēļu nekas nav bijis uzdots,
G
Mēdās papus, kuram mājās darbs tiek padots.
C
Lido papīri un zīmuļi kā skali,
D G
Bērni paslēpjās, jo zin`, ka nebūs labi.
D
Skolotājam jāzvan`, jāsak: klausies draugs,
G
Nezin, kas ir uzdots, vairs mans acuraugs,
G7 C
Uzdevumu burtnīca ir kaut kur "tu-tū".
D G
Piedod, ka tā runāju, jo jūtos "ku-kū".
Piedz.
G D7
Piektdienas vakars, sestdienas rīts,
G G7
Svētīgs darbs tiek padarīts,
C G
Dieviņ, ļauj tiem stipriem būt,
D7 G
Kas bērnus latviešu skolā sūt.`
2. Sestdienas rītā, kad vēl tēvs ar māti dus,
Mazais Kārlītis pie gultas pienāk kluss.
Čukst viņš: mosties, papiņ, skat, kas jāizpild`
Piecas lapas ticīb`s mācīb`s jāatbild.
Kad no skolas pēcpusdienā bērni nāk,
Atzīmes tie vecākiem tad rādīt sāk.
Anniņai un mammai abām piecinieks,
Bet papiņam par ticībs`s mācīb` divinieks.
Gan jau bērni skolai cauri izkulsies,
Bet beigās īsti latvieši tie paliksies,
Galvenais, ka vecāki uz priekšu tiek.
Un nākamgad tai pašā klasē nepaliek.
Piemājas zemīte
Čikāgas piecīši
A E
Mans brālis mīl, ko sauc par mūsu zemi,
A A7
Un kā reiz vecaistēvs viņš atkal klaušās iet,
D A
Un, kad tam dzenis priedē izkals krusta zīmi,
E A
Mans brāļa dēls tad mana brāļa pēdās ies.
A E
Ir manam brālim piešķirts sīciņš zemes pleķis,
A A7
Viss cits ir baronam, ko nu par tautu sauc.
D A
Šai pleķī ganās cūka, teļš un pērnais teķis,
E A
Un govs, ko brāļa sieva divreiz dienā slauc.
A E
Gan vēlu vakaros, gan tāpat rītos agros
A A7
Mans brālis savu pleķi rušina un kopj,
D A
Jo cauru dienu jādar` tas, ko pavēl vagars,
E A
Un jādar` tas, kas rīkojumos rakstīts top.
A E
Bet strādāt pleķī sīkajā tam pietiek spēka,
A A7
Tur, kā reiz klaušu laikos, izzūd nogurums.
D A
Gar ceļmalu mans brālis sapļauj govij sēku
E A
Un kaplē nezāles, līdz novakars top vēls.
E
Tur četrās vagās brangi kartupeļi kuplo,
A A7
Tur mazā nostūrī ir trīsreiz pļaujams siens,
D A
Aug burkāni un dilles, zirņi, kāļi, pupas,
E A
Un žogmalē trīs astras Kapusvētkiem zied.
A E
Ai, zeme, zemīte, tu sīko pleķu vieta,
A A7
Tu verdzināto ļaužu cerība un prieks,
D A
Un lielā padomjzeme lūr caur žoga mietiem,
E A
Kā manam brāļam dārzā gurķi aug un briest.
1.pant.
Pēc divdesmit gadiem
Čikāgas piecīši
C
Jūs ziniet, ka kovbojam
G C
Katram savs zirgs
C
Un Holivudas skaistulēm
F G
Vienmēr kāds dimantus pirks,
F Am
Ka Floridā oranži, Aļaskā zelts.
G C
Bet es esmu letiņš,
G C
Un tas nav nekas.
Visgreizākais tornis
Stāv Itālijā,
Un aitas ar ķenguriem
Spēlējas Austrālijā,
Ka angļiem ir tēja
Un vāciešiem darbs,
Bet es esmu letiņš,
Un tas nav nekas.
Ka Šveicē ir kalni,
Kur cilvēks var kāpt,
Un Francija zeme,
Kur visi grib tūristus krāpt,
Ka persiešiem tepiķi,
Arabiem smilts,
Bet es esmu letiņš,
Un tas nav nekas.
Pēc divdesmit gadiem
Snigs mākslīgais sniegs,
Uz mēnesi sestdienās raķetē
Aizbraukt būs nieks,
Pēc divdesmit gadiem
Tas nebūs nekas,
Bet, ja es būš` vēl letiņš,
Tad tas būs kaut kas.
Pēdējā deja
Čikāgas piecīši
A
1. Dārgais Michael, viņa čukstēj`,
D
Tā tas ilgāk nevar iet,
E
Kad tu uzlūdz mani dejot,
A
Tūliņ gribās skaļi kliegt.
A
Tā bij` kļūda, kad pirmo reiz`
D
Ar tevi dejot gāj`,
A
Kad ar smagiem "tankiem" kājās
E A
Tu man kurpes nobradāj'
D A
Kad ar smagiem "tankiem" kājas
E A
Tu man kurpes nobradāj`.
2. Nu jau piecdesmit gadus
Es ar tevi dejoju,
Kā no tevis tikt vaļā,
Visu laiku domāju.
Zili zaļi man pleci,
Elpu atvliktu labprāt`,
Dārgais Michael, kādēļ spiedi
Man` tik cieši sev klāt?
Dārgais Michael, kādēļ spiedi
Man` tik cieši sev klāt?
A
3. Laiks nu pienācis šķirties,
D
Slimā māte tevi gaid`.
E
Pats ar neliecies vesels,
A
Labāk mani vaļā laid!
A
Orķestris sāk jau pagurt
D
Laikam tūliņ spēlēt beigs,
A
Dārgais Michael, da svidaņja
E A
Dzīvo vesels un sveiks,
D A
Dārgais Michael, da svidaņja
E A
Un uz visiem laikiem sveiks!
Roze
Čikāgas piecīši
C G Am
Man rozi dāvāja karavīrs kāds,
F C G
Kad liepas vēl ziedēja Rīgā,
C G Am
Un gaišā roze kā dzimtenes vārds,
F G C
Man līdz bija ceļā bezgalīgā.
Un tad es jutu, kāds brīnums ir zieds,
Plūkts mūsu skaistajā Rīgā,
Kur jūlijā zeltains saules riets
Vēl spulgo torņos un bezdelīgās.
Es glabāju rozi, kad zuda viss,
Kad zuda man māte un māja.
Un tāpēc tas spožums nav izdzisis,
Ko dzimtene dvēselē krāja.
Man rozi dāvāja karavīrs jauns,
Zieds dārgs man kā Latvijas raksti.
Es glabāšu rozi - lai liktenis ļauns,
Līdz atmirdzēs Daugavas krasti.
Rudens vēji
Čikāgas piecīši
D G C
Vasara uz beigām steidzas,
D G
Rudens vēji grib mūs sveikt.
G C
Vārdus grūti pašreiz atrast,
D
Ko Tev teikt.
G C
Vai Tu atcerēsies kādreiz
D G
Skaistos brīžus katru dien`,
G C Em
Vai Tu aizmirsīsi viņus
D
Ātri vien?
Tu uz austrumkrastu dodies,
Bet man jāpaliek ir šeit.
Tu man bieži rakstīt solies
Katru dien`,
Lai gan šoreiz jūtam abi,
Ka Tev laika nebūs daudz,
Varbūt kādreiz tā ir labi,
Kas to zin.
Tomēr nākošgad es ceru,
Ka uz šejieni Tu brauks`,
Satiksimies tad,
Kad ziedēs rudzu lauks.
Piedod man, ja esmu atkal
Tāpat aizsapņojies vien,
Bet par Tevi jādomā man
Katru dien.
Vasara uz beigām steidzas,
Rudens vēji grib mūs sveikt.
Vārdus grūti pašreiz atrast,
Ko Tev teikt.
Vai Tu atcerēsies kādriez
Skaistos brīžus katru dien`,
Vai Tu aizmirsīsi viņus
Ātri vien?
Sabiedriskā tiesa
Čikāgas piecīši
C G C
C G C
C
O, what the heck jūs gribiet
F C
Actually no mums,
C
Kad jūs būsiet satisfied
G
Ar to, ko rādām jums?
F G C
Mēs ejam visi koledžās,
F G C
Mums patīk braukt ar car,
F C
Bet vienmēr jūs komplainējiet,
G C
Ka mēs jums darām pār`,
G C
Ka mēs jums darām pār`.
C G C
C G C
Jūs pārmetiet, ka jūzējam
Daudz vārdus angliski,
Bet piemirstam, ka būzējam
Šad tad mēs latviski.
Ka sviestmaize ir sandwich,
Tas visiem kidiem clear,
Nav jākaunas tā runāt,
Jo mums akcents diezgan tīrs,
Mums akcents diezgan tīrs.
Kad tautas dejas dejojam,
Mums matos permanents,
Jūs kliedziet, ka tas nepareiz`,
Bet tas vecs sentiments.
Jūs uzvedaties childish,
Un to aiz auss vaj`g likt -
Ar bizītēm un pastalām
Pie vīra grūti tikt.
Jā, ar bizītēm un pastalām
Pie vīra grūti tikt.
Jūs pārmetiet, ka neejam
Uz Latvian events,
Bet fakts ir, ka ne vienmēr mums
Visu saprast lemts.
Mēs lapbrāt iet` uz teātri,
Bet skripts ir ļoti sad,
Viss notiekas tik tragical
Un acting diezgan bad,
Un acting diezgan bad.
Ar veciem mums pa ceļam nav,
Kas vočē tik TV,
No cigarešu reklāmām
Var saslimt ar TB,
Mēs, jaunie, celsim savu
Greater society,
Un tādēļ katrs džoinēsim
Vien cit` fraternity,
Vien cit` fraternity.
Mēs selebrējām Jāņus
Ar veco paaudzi,
Kas Līgo dziesmas dziedāj`,
Ko zin tik nedaudzi.
No rīta nākot mājās,
Mums gribās skaļi bļaut,
Mēs dzērām stipru alu,
Bet mēs nepēsējām out,
Jā, mēs dzērām stipru alu,
Bet mēs nepēsējām out!
Piedz.
Saimnieciskā neatkarība
Čikāgas piecīši
C G C
1. Jūs droši vien visi šeit zināt,
G C C7
Kā cenas produktiem kāp`,
F C
Tās pārtikas veikalos redzot,
G C
Man vēders un sirds tagad sāp.
C G C
2. Tādēļ vakar es nopirku govi,
G C C7
Tā garāžā paslēpta svīst,
F C
Kā labāko draugu to slaucu,
G C
Ka piens man aiz piedurknēm līst.
G C
3. Tur patās aiz atpūtas krēsliem,
G C C7
Sārts sivēntiņš kviec cik tik spēj,
F C
Un uz latviešu avīzēm vecām
G C
Man vistiņas oliņas dēj.
Piedz.
C
Lai prezidents ar Saeimu strīdās,
G
Lai tautai tie pīlītes pūš.
C F
Lai cenas ceļās vai krītās,
G C
Es saimnieciski neatkarīgs būš`.
4. Tik vienīgā prbolēma, mēsli,
Kā atrisinājumu rast,
Lai kaimiņ nemana dienā,
Tos naktīs vajag iztačkot prast.
5. Tad dzīvžogs būs tomātu jūra,
Un gurķi ar zirnīšiem augs,
Un zaļajā mauriņa vietā
Zels apmēslots kartupeļu lauks.
6. Bet ja smarža no garāžas celsies,
Un kaimiņi palīgā sauks,
Es uzvilkšu smaržīgu dūmu,
Jo man puķupodā zālīte augs.
Saimnieks Griķis
Čikāgas piecīši
D A
Kāds saimnieks, vārdā Jānis Griķis
D
Bij` niknas sievas nagos kritis.
G D
Tā bieži tam pa kaklu jauc
A D
Un niknā balsī virsū sauc.
G D
Tā bieži tam pa kaklu jauc
A D
Un niknā balsī virsū sauc:
D A
Ej, tu kusties, ne stāv`, nedomā,
D
Tev kas nelabs padomā!
Tā pagāj` gadi piec` ar pus`,
Bet sieva plūkties nepiekus`.
Vīrs sievai teic: man apnicis!
Es labāk justos nomiris.
Viņš kraujas malā nostājās
Virs atvara, kas vārījās,
Un sievai teic`: būt vieglāk gan,
Ja striķiem rokas sasiet` man`.
Un kad tā smaidot paklausa,
Vīrš dveš: man kājas neklausa.
Viņš sievai teic`: būt vieglāk,
Ja atvarā tu iegrūst` man.
Tad sieva kalnā uzrāpās,
Un lejā nākot ieskrienās,
Bet pirms tā vīram pieskarās,
Viņš veikli sāņus palecās.
Ej, tu kusties, ne stāv`, nedomā,
Tev kas nelabs padomā!
Ak, mīļo sieviņ, es labprāt
No slapjas nāves tevi glābt`.
Tur tiešām jāraud, nav ko smiet,
Kamdēļ man rokas sēji ciet?
Ej, tu kusties, ne stāv`, nedomā,
Tev kas nelabs padomā!
Sanfrancisko - Rīga
Čikāgas piecīši
C
1. Debesskrāpjus, kur kalnos un lejās,
G C
Pelēks miglas plīvurs drūmi sedz.
C
Smagi betona lielceļi vijas,
G C
Ātru skudru skrējienu tur redz.
F C
Nāk man atmiņā Rīgas torņi staltie,
G C
Vecās celtnes zvani dejo, sauc.
F C
Ceriņsmarža un kastaņi baltie,
G C
Kuru ēnā akmens ielās klaudz.
Piedz.
F C
Sanfrancisko, Sanfrancisko,
G C
Esi varena, bet sveša gan,
F C
Sirmā Rīga, tavu torņu
G C
Zvanu skaņas allaž sirdī man.
2. Spēka rati še krāsās visskaistās
Ielās trokšņainās uz priekšu slīd,
Zelta putekļi viltīgi laistās,
Raibas maldugunis gaiši spīd.
Tomēr atmiņā Rīgas ielas baltās,
Vecais ormans ragavās tur šļūc,
Sniega pārslas un lāstekas saltās,
Salā izrotāta loga rūts.
Piedz.
3. Saules rietā, kur viz zelta vārti,
Aizved sapņos bēģli vientuļo,
Debess tumsā tie grimst oranžsārti,
Šurp un turp liels ūdens mutuļo.
Nāk man atmiņā Baltijas jūra,
Putas Daugavā kur aizdejo,
Ledus skrējiens kad ūdenī sūrā
Aiznes ziemas sūtni pēdējo.
Piedz.
Sapnis par Latgali
Čikāgas piecīši
D A D
Kur sākas debesis? Kur beidzās sili? –
D A
Apvārsnis vienā sudraba mirdz...
A G D
Kur zili zied ezeri, zili zied lini,
D A G D
Aizvedīs mani tur atmiņu zirgs.
D A D
Latgale mana, sērdiene dārgā,
D A
Rudzpuķu vaiņagā pretīm tā nāk.
A G D
Sveicina ezeri, sveicina lini,
D A G D
Tā tikai Latgalē sagaidīt māk.
D/A A A/C# D
Skaņošā skurbumā apmaldās laiks tur,
D/A A A7 D
Noreibst, ļaujas, lai straumes to nes.
D7 G G/B D
Latgales dzidros ūdeņus dzēris,
D7 A G D
Esmu tās mūžīgais gūsteknis es...
Īss bij' mans sapnis svešajā naktī –
Atmodies jūtos tik tīrs es un labs.
Latgale bij' man šūpuļa zeme,
Kaut būt' tā zeme, kur reiz būs mans kaps.
(LATGALISKI)
Kur suocās dabasi? Kur beidzās syli? –
Pamale leipej kai sudobrys vīns...
Kur zyli zīd azari, zyli zīd lyni,
Tī muni atguoda kumeli skrīn.
Latgola muna, syurdīne mīluo,
Sorgoj vēļ tevi svātkolnu mīrs.
- Kur suocās azari? Kur beidzās lyni?
Jī mane pyrmī puorjimtu īt.
Skaneigā aumūnē aizblūdej laiks tī,
Nūreibst i ļaunās, lai straumis jū ness.
Latgolys skaidrūs iudiņu padziers,
Asu juos myužeigais navaļnīks es...
Nagars muns sapyns svešajā naktī –
Pīsamūds jiutūs taids teirs kai piec pierts.
Latgola, tu muna jauņdīnu zeme,
Kai smuordeigs vyroks tu ļauņ sirdei spiergt.
(latgaliskais teksts izglobuots tyvuoks Vaļža
Kruoslavīša originalajam dzeivuļam)
(latgaliskais teksts saglabāts tuvāks Valda Krāslavieša
oriģinālajam dzjejolim)
(LATGALISKI
- PYLNUO VERSEJA(pa Vaļžam Kruoslavīšam))
Kur suocās dabasi? Kur beidzās syli? –
Pamale leipej kai sudobrys vīns
Kur zyli zīd azari, zyli zīd lyni,
Tī muni atguoda kumeli skrīn.
Latgola muna, syurdīne mīluo,
Sorgoj vēļ tevi svātkolnu mīrs.
- Kur suocās azari? Kur beidzās lyni?
Jī mane pyrmī puorjimtu īt.
Zeme tī oltora vyroku dvašoj,
Pučēs sleikst krysti, sātys i ceļš.
Zvaigžņuoju atspaitus azari leigoj –
Dīvs tī ar cylvāku runojās vēļ.
Skaneigā aumūnē aizblūdej laiks tī,
Nūreibst i ļaunās, lai straumis jū ness.
Latgolys skaidrūs iudiņu padziers,
Asu juos myužeigais navaļnīks es.
Nagars muns sapyns svešajā naktī –
Pīsamūds jiutūs taids teirs kai piec pierts.
Latgola, tu muna jauņdīnu zeme,
Kai smuordeigs vyroks tu ļauņ sirdei spiergt.
(latgaliskais teksts izglobuots tyvuoks Vaļža
Kruoslavīša originalajam dzeivuļam)
(latgaliskais teksts saglabāts tuvāks Valda Krāslavieša
oriģinālajam dzjejolim)
Sarauj, Latvija!
Čikāgas piecīši
Piedz.
Eb Bb
Sarauj, Latvija, sarauj, Latvija,
F Bb
Sarauj, mazā, mīļā Latvija.
Eb Bb
Ne tikai arēnās Rīgā, Liepājā,
F Bb
Bet visā pasaulē!
Bb
Četrus gadus grūti trenējās,
F
Pēc tam Vankūverā sacentās,
Tur uz brīdi spīdēj slavas rīts,
Bb
Divreiz sudrabs tika nopelnīts.
Bb
Divi tūkstoš divpadsmitajā
F
Olimpiādē Londonā,
Cerams, laime vairāk uzsmaidīs,
Bb
Ceram medaļlietus līs.
Piedz.
Bb
Kamēr vien būs Olimpiādes,
F
Skanēs olimpiskais zvans,
Mūsējie tur visiem spēkiem
Bb
Cīnisies, cik iespējams.
Bb
Latvijai ir fani labākie,
F
Savai vienībai, kad seko tie,
Visiem vaigi sarkanbalti zied,
Kā Dziesmu svētkos tie dzied,
Kā Dziesmu svētkos tie dzied!
Piedz.
Saules Diena
Čikāgas piecīši
D G1
Ja es daudz sev dzīvē prasu
A5 D
Lūgums šis lai klusāk skan,
Bm G
Vienu gaišu saules dienu
A D
Uzdāvini mūžam man.
Bm G
Vienu gaišu saules dienu
A D
Uzdāvini mūžam man
Lai tā sākās agrā stundā
Kad vel miglā pēdas jauc,
Un kā nemitīgās slāpēs ] X2
Bērzu vērī, putni sauc. ]
Iesim tad pār tāliem ceļiem
Kas pat sapnī neļauj skumt.
Lai nevienā, visā zemē, ] X2
Laimīgāka nav par mums. ]
Pati saule nokāps lejā,
Katrai upei skūpstu sniegs.
Tev no viena viļņa smeļot, ] X2
Rokās paliks daudzu prieks. ]
Kad pret rieta stundu vēlo,
Nakts vijolītes smaržas gaist.
Vel šai dienai nebūs rieta, ] x4
Skaistums sāp, bet neizgaist.]
Saules josta
Čikāgas piecīši
Dm
Nogriez televīziju, mīļo māmulīt,
A
Nāc man labāk tautasdziesmas pamācīt!
Dm
Uzkar telefonu, mīļo māmulīt,
A
Nāc man labāk tautas dejas parādīt!
Dm
Prieks būs vecai mātei
Dm
redzēt, ko tu var`,
A
Prieks būs vecam tēvam,
D
Kurš Dieva laukos ar`.
D A
Dziedi, mazais letiņ, dzīvē soļodams,
D
Pāri visām bēdām doļo dziedādams,
A
Dejo mazais letiņ, dzīvē griezdamies,
D
Cauri visām likstām dejo smiedamies!
D G
Dziedi tik un dejo,
D
To darīt nepagurst,
G A
Tūkstošgadu dejots,
D
Vēl tūkstots jādejo.
D
Dejo, mazais letiņ,
A
Kāju grīdā sper!
A
Tiem, kas aizsnaudušies,
D
Acis vaļā ver,
D
Dziedi, mazais letiņ,
A
Dūri galdā triec!
A
Rīgas pilī kausiem
D
Galdos dejot liec!
G
Dziedi tik un dejo,
D
Vienalga, kad un kur,
G A
Tās ir saules jostas,
D
Kas mūs kopā tur!
D G
Dziedi tik un dejo,
D
Vienalga, kad un kur,
G A
Tās ir saules jostas,
Dm
Kas mūs kopā tur.
Dm
Tā kā tautas tērpam
A
Zili sārts un mēļš,
A
Tikpat krāšņi vijās,
Dm
Tautasdziesmas ceļš.
Dm
Skalu uguns gaismā
A
Rijas klonā sēts,
A
Cauri gadu simtiem
Dm
Sirdīs izauklēts.
Dm
Dziesma aiziet vakars,
A
Dejā pienāk rīts,
A
Zābakzolēm pielīp
D
Visas tautas pīts.
Sekss ir labs
Čikāgas piecīši
C
Sekss ir labs, sekss ir labs,
F C
pareizi ja darīt māk!
C
Sekss ir labs, sekss ir labs,
G C
visi tagad agri sāk.
C
Skudras mīlējas uz sūnām,
F C
zivīm patīkas pa dūnām
C
Žirafes tik stāvus vara,
G C
nīlzirgi to dubļos dara.
Gliemeži ir pacietīgi,
eži dara uzmanīgi,
Vāveres uz katra zara,
Dievs zin' kā to čūskas dara.
Piedz.
Sekss ir labs, sekss ir labs,
visi tagad grābj un ķer!
Sekss ir labs, sekss ir labs,
tomēr uzmanīties der.
C
Nedrīkst staigāt
G
tik pa svešiem parkiem,
Pa svešiem parkiem,
C
cauri tumšiem bāriem.
Ja kādu atrod,
G
neved tūliņ mājās.
Ar svešiem ļaudīm
C
nevar nekad zināt.
C
Ja zinās, tad zinās,
F C
pēc deviņiem mēnešiem,
C
Ja zinās, tad zinās,
G C D
pēc deviņiem mēnešiem.
D
Sekss ir labs,
sekss ir labs,
C D
ja tik kontrolēt to var,
C
Sekss ir labs,
sekss ir labs,
A C
tā kā paps un mamma dar’!
Septiņjūdžu zābakiem
Čikāgas piecīši
A
Tā kā Gauja plūst uz jūru,
E
Ievu smaržu līdzi nes,
E7
Tā mēs stāvam svešos krastos,
A
Roku rokā tu un es,
D
Lai gan vējš var izraut kokus,
A
Vilņi krastus pārtaisīt,
E7
Velti liktens grūti pūlas,
A
Pasaulē mūs izkaisīt,
Latvju skauti, latvju gaidas,
Draudzīb's loks šeit kopā tur,
Dziedot vecās mīļās dziesmas,
Ugunskurus tie vēl kur,
Katra dzirkstele ir sveiciens,
Kas šai naktī gaisā skrien,
Un uz Latviju tas steidzas,
Septiņjūdžu zābakiem.
Sestdienas rītā
Čikāgas piecīši
D A
1. Sestdien`s rīta agrumā,
D
Kad viss dziļā klusumā,
A
Mājās, kur mīt latvieši
D
Sākas troksnis piepeši.
G D
Māte skraida kā bez prāta
A D
Skolā virtuvē tai kārta
G D
Brīžiem histeriski smejas,
A D
Mīkla šodien lēni ceļas.
2. Šķidrums līst un biezums šķīst,
Krējums šļakst un olas plīst,
Stundas laikā ak, vai, vai!
Tortei jābūt gatavai.
Kamēr māte apkārt bizo,
Papus raudot sīpolus mizo,
Nav pat laiks tam nošņaukties,
Gan sēņmaizēs viss iesūksies.
Piedz.
D A
Nost no ceļa, māte sauc,
D
Latviešu sieva mīklu jauc!
A
Tad pa kājām nemaisies,
D
Citādi tev slikti ies.
3. Tēvs ar bateriju meklē,
Kur tās mantas, kādā peklē,
Bazāram no garāžas
Viņš atrod jaunas grabažas.
Bērni gandrīz nesamaņā,
Drēbes rauj no pakaramā,
Bet tad krīze iestājas
Kāds mazā mājā ieslēdzās.
4. Tad nomierināt` prātu,
Runcis visiem noglauž kātus,
Kriksis ienes zobos glīti
Siekalainu avīzīti.
Kad station vāģī visi iekšā,
Māte sauc, kas sēž jau priekšā:
Uzman` torti, pasarg` Dievs!
Bet Kriksis tai jau uzsēdies.
Piedz.
Nost no ceļa visi sauc.
Šinī auto latvieš` brauc!
Riepas kauc un taures pūš,
Trakā steigā paiet mūžs.
5. Tā kā nacionālā ēde,
Kaut kur atkal valdes sēde,
Ja iesākumu nokavēs,
Amatā tevi ievēlēs.
Vēlāk draudzes bazārs notiek,
Knapi mantām vietas pietiek,
Kaudzēm svečturi un vāzes,
Dažiem kāposti dod gāzes.
6. Papus lozes pērk kā traks,
Kamēr iztukšots ir maks,
Laime nesmaid`, vinnē tas
Savas mantas ziedotās.
Kad sabiedriskie darbi veikti,
Bērni mašīnā pusbeigti,
Bet, lai šofer`s neaizmieg,
Māte visiem dziedāt liek:
Piedz.
Nost no ceļa visi sauc.
Šinī auto latvieš` brauc!
Riepas kauc un taures pūš,
Trakā steigā paiet mūžs.
Sestdienas skolā
Čikāgas piecīši
Piedz.
D A D A
Mammiņ, papiņ vai jūs ziniet,
D A D A
Un ja ne, tad, lūdzu, miniet,
D G A
Kas mums skolā pasniegts tiek,
D A D
Ko tur bērniem skolotāji galvā iekalt liek.
G D
Cik Latvijā bij` govju,
G D
Cik bieži viņas slauc,
D
Cik dārzniecībās dobju,
A D
Kā visas puķes sauc?
D A
Kur eksportējam sviestu,
D
Kur pienu kannās lej?
G
Cik pilsētās bij` suņu,
A D
Cik bieži viņi rej?
Cik zivju bij` ar asakām,
Kur nēģus žāvēt kar?
Ir grūti ticēt pasakām,
Bet ko tur darīt var.
Mēs zinām, kad var sienu pļaut,
Kad laukos mēslus gāzt.
Bet nezinām, vai vati tad
Drīkst degunā sev bāzt.
Ka skola saucas gaismas pils,
Mums nesaprotams fakts.
Kad skolā mēs ko nodarām,
Tad tumšs ir katrs kakts.
A A7
Cik Latvijā bij` govju
Un kā tās visas sauc
Var interesēt tik vēršiem,
Kas zemi kājām jauc.
Mēs zinām, kad var sienu pļaut,
Kad laukos mēslus gāzt.
Bet nezinām cik ilgi vēl,
To galvās spēsim bāzt.
A A7
O-o.
Māmiņ, papiņ, vai jūs ziniet,
Un ja ne, tad palīgā.
Sirdsezers
Čikāgas piecīši
D G A D
1. Es skatos Vēja kalnā karogs plīvo,
G A D
Un klausos Dzintaros, kā dziesmas dzied.
A D G
Es redzu Garezera ceļa malās
A D
Jau atkal krāšņas lauku puķes zied.
G A G A D
2. Vējš apstājas uz brīdi - Dziesmu lejā,
G A D
Lai ozolkoku zaros atpūstos.
A D G
Es kaut kur dzirdu senas kokļu stīgas,
A D
Kurām vējš ir rotaļājot pieskāries.
Piedz.
G A D
Garezers, Garezers
G A D
Vienmēr būs mums sapņezers.
G A D
Kaut gadi nāks un kaut gadi aizies
G A D
Tas paliksies mūsu sirdsezers.
3. Un baltā pludmalē, kas ezermalā, smej`,
Čalo jauno nometnieku pulks,
Vēl nedomā par skolu, kalna galā,
Kas tos pēc pāris gadiem sagaidīs.
4. Tur vasarā ir stingra mācīšanās,
Pie grāmatām sēž ģimnazistu bars.
Pēc bailītēm un jaunas satikšanās
Tur atmirdz pirmais mīlestības stars.
Skroderzeļļi
Čikāgas piecīši
Bb
Vai cik labi, vai cik labi,
Eb
Sirds mana trakā jūt,
Bb
Kā gribētos par skroderzelli
F Bb
Vēlreiz laukos būt!
Bb F
Vai cik labi viņiem klājās kādreiz Latgalē,
Bb
Nekā nabaga kurpniekzeļļiem Maskavas forštatē:
Eb
Suņi rēja, meitas smēja, ganu puika sauc:
Bb F Bb
Saimeniece, saimeniece, skroderzeļļi brauc.
Saimnieks brūvē miežu alu, tā, ka putas šķīst,
Saimeniece kāpostbļodas, tā ka tauki līst.
Cepa desas, vārīj` klimpas, šmorēj` vistas ar,
Slaktēja pa sivēntiņam, ja tik noķert var.
Gadus trīs pie meistara tiem vaj`dzēj nostrādāt,
Tikai tad tie diplomdarbu drīkstēj` pastrādāt.
Cauru dienu tika izgriezts, piedrāklēts un šūts,
Polangas ar kļošām un dekoltē zem krūts.
Saimnieks gribēj` galipeikas tā kā jātniekam,
Dēlam diplomāta bikses zilām svītriņām.
Angļu bostons saimniecei kā modes kostīms taps,
Pārējiem no vadmalas būs pietiekami labs.
Grūtāk gāj’, kad piemērīja, saimniekam – nekas,
Saimniecei ar mērīšanu mazas problēmas.
"Lūdzu stipri tā uz taļļu!" – izmisīgi dveš,
Taļļa tā kā baļļa dvešas, izteiciens bij’ svešs.
Elpu ievilkusi, seja zils kā tintes pods:
Būt ar šmaugu vidukli bij’ saimenieces gods.
Acis tai uz āru spiedās, elpa beidzot sprūk,
Drukņopes un reispešus no svārkiem viņai trūk`.
Vakarā, kad skrodermeistars saimniekgalā krāc,
Skroderzeļļi savas cisas rijas augšā vāc.
Gailis kliedza, meitas spiedza, vistas kladzināj`,
Zeļļi saimniekmeitas īstās vietās kutināj`.
Un pēc pāris nedēļām, kad uzaust saulains rīts,
Izrādās, ka darbs bij’ tiešām labi padarīts.
Saimnieks maksāj` baltu naudu, uzredzēšanos sauc,
Meitas atnes cimdu pārus, čukst, lai atkal brauc.
Vai cik labi, vai cik labi,
Sirds mana trakā jūt.
Kā gribētos par skroderzelli
Vēlreiz laukos būt.
Skudru kāzas
Čikāgas piecīši
C F C
Aiz kalniņa dūmi kūpēj`
C G
Aiz kalniņa suņi rēj;
C F C
Aiz kalniņa zirgi zviedza,
C G C
Aiz kalniņa meitas smēj.
C F C
Vaicāj` bāliņiem un māsām,
C G
Kas aiz kalna notiekās.
C F C
Visi galvas purināja,
C G C
Neviens lāga nezināj`.
C G C G
Vaicāj` laumiņām un rūķiem,
C G C G
Vaicāj` meža vecim ar`,
C G C F
Vaicāj` vilkačiem un pūķiem,
C G C
Neviens lāga nezināj`.
C F C
Aiz kalniņa bungas rībēj`
C G
Aiz kalniņa taures sauc`.
C F C
Aiz kalniņa pieši šķindēj`,
C G C
Az kalniņa dūkas kauc.
C G C G
Vaicāj` gudriem tēva dēliem
C G C G
Kas aiz kalna notiekās,
C G C F
Vaicāj` Sprīdītim un Ansim,
C G C
Neviens lāga nezināj.
C F C
Pats pār kalnu soli spēru,
C G
Tā kā kājas vaļā rais`,
C F C
Pats es dikti gribu redzēt,
C G C
Kas to lielo troksni tais`.
C F C
Sešsimt skudras kāzas dzēra,
C G
Saiminiece putru mais`,
C F C
Ezīt`s savu sievu pēra,
C G C
Tie to lielo troksni tais`.
Sprīdītis Rīgā
Čikāgas piecīši
C G7 C
Ja šodien savā dzimtenē kā tūrists
G C C7
No Amerikas Sprīdīts atgrieztos,
F C
Aiz izbrīna, kas tagad notiek Rīgā,
G C
Kā gliemežvāki acis ieplestos.
G7 C
Uz vecpilsētas vēsturiskā fona
G C C7
Viņš redzētu pie Doma laukuma,
F C
Kā Vēja māte spēlē akordeonu
G C
Un dēli ermoniju gaudo līdz.
G C
Kā Meža māte strādā kafejnīcā,
G C C7
Kur pārdod kontrabandas kafiju.
F C
Tur Lutausis kā ārā sviedējs šancē,
G C
Un sastrādājoties ar mafiju.
G7 C
Un apšaubāmā investīcijfirmā
G C C7
Par direktoru ielikts Sīkstulis.
F C
Ar veciem ordeņiem vēl Centrāltirgū
G C
Būs tirgojoties redzams Karalis.
G C
Pa Brīvīb`s ielu aizbrauks kadiljakā
G C C7
Velns, cigārus, ar zobiem zeltītiem.
F C
Tas ģērbies importētā ādas jakā
G C
Un klēpī princesīgā Zeltīte.
Tad Sprīdīts pasauks "taksīti" un dosies
Pie Pārdaugavas sapņu meitenes,
Bet atradīs pie viņas parād`s durvīm
Tam adresētu mazu zīmīti.
-Čau, Sprīdīti! Man apnika tevi gaidīt.
Šai vietā vairāk nevarēju nīkt.
Es šorīt aizbraucu uz Ameriku,
Lai varētu sev naudu sapelnīt.-
Starp oranžsārtu lūpu nospieduma,
Kas uzspiests tur, kur beidzas zīmīte,
Būs ierakstīts - Hei, S! Es tevi mīlu!
Līdz mūža galam tava Lienīte.-
Tādēļ uzmanaties, Sprīdīši un Milži,
Kas aiz trejdeviņām jūrām dzīvojat!
Ja nepasteigsities jūs mājās pārbraukt,
Tad satikt lienītes vairs necerat!
Supermarketā
Čikāgas piecīši
D A
Ko gan dotu es par šķēli rupjas maizes,
D
Kuras garoziņa zobos maigi čirkst.
G D
Maigi čirkst.
D A
Kā sirds ilgojās pēc iesālītas siļķes,
D
Kuras īstā iesālījumā vēl mirkst.
G D
Es strēbtu skābo putru pilniem vaigiem
A D
Tik skaļi, tā lai visi mani dzird.
D G
Un atspiedies uz rudzu statiem svaigiem,
G D
Ar īstu salmu zobus bakstītu.
E A
Kad supermarketā es vientuļš stāvu,
E A
Es jūtos apmaldījies ceļinieks.
E A
Visapkārt skatam pāri slīdēt ļāvu
E A
Un redzēju, cik mākslīgs viss un lieks.
D A D
Nu ņemiet par piemēru gaļu,
A D
Kas celofānā ietīta tiek.
G
Lai pircējam liktos tā svaiga,
A D
Tās sarkanu krāsu klāt liek.
D A D
Tā pierast` tiek strādāts ar sulām,
A D
Tur saldenus pulverus gāž.
G
Un avenes, zemenes, plūmes
A D
Tos krāsainos šķidrumos bāž.
D A D
Un gurķi, kas laistās tik spoži,
A D
Lai ievēro pircēja acs.
G
Tos ierīvējis ir ar vasku
A D
Tai vakarā pārdevējs pats.
A D
Un milti, baltie milti,
A D
No kuriem maizi tais`.
G
Vai ziniet, kādēļ tie tik balti
A D
Tos ķīmiskais balinātājs mais`.
D A D
Pat pienam šai zemē nav krējums,
A D
To pienotavā nosmeļ nost.
G
Un desas spiež plastiskā zarnā,
A D
Ka negribas tanīs vairs kost.
A D
Tās ķīmiski iejauktas vielas,
A D
Tik olām nav nodarīts pār`.
G
Vienalga, vai mazas vai lielas
A D
Pērc droši un cepi vai vār`.
F# G
Ja kādēļ šād izņēmums olas,
G# A Bm A
Jūs vēlaties zināt labprāt`
D G
Ar lielāko prieku jums teiksim
A D A D
Pie olām ir grūti tikt klāt.
Sveika, Īrija!
Čikāgas piecīši
C F G C
1. Ak, Īrija, tu sapņu zeme zaļā,
F G C
Kas visus sagaid` rokām atplestām.
F G C
Kā kumeļi, kas laisti savā vaļā,
G C
Var katrs auļot pretī brīvībai.
F G C
Kā kumeļi, kas laisti savā vaļā,
G C
Var katrs auļot pretī brīvībai.
2. Ak seno laiku vecie kurzemnieki,
Kas cēla fortus melnā Gambijā.
Varbūt tie savā zemē jutās lieki
Kā daudzi tagad jūtās Latvijā.
Varbūt tiem savā zemē nebij` vietas
Kā daudziem tagad notiek Latvijā.
3. Ak, Īrija, tu sapņu zeme zaļā,
Kas saņem visus rokām atplestām.
Kā kumeļi, kas laisti savā vaļā,
Var katrs auļot pretī brīvībai.
Kā kumeļi, kas laisti savā vaļā,
Var katrs auļot pretī brīvībai.
F C
4. Kādēļ Īrija, nevis Sīrija?
G C
Vai vēl tālāk Abesīnija?
Cdim7 F C
Varbūt tāpēc vien, te patīk tev un man,
G C
Ka sestdien`s vakaros te latvju dziesma skan.
Svešos dārzos (Skaistākā vieta)
Čikāgas piecīši
C F C
Pasaule ir pilna skaistām vietām,
G
Daudzās zemēs ļaudīm labi iet,
F G C
Brīvi strādā tie priekš kādām lietām,
F G C
Ko par naudu veikalos var pirkt.
Amerikā debesskrāpji slejas,
Spožas auto rindas ielās trauc,
Raibas reklāmgaismas cauru nakti
Bāros, restorānos iekšā sauc.
Piedz.
G
Svešos dārzos vienmēr skaistas puķes,
C C7
Mežos brīnišķīgi putni dzied,
F C
Tomēr skaistākas par visām puķēm
G C
Tās, kas tālā Gaujas malā zied.
Svešās pilsētās daudz platu ielu,
Skatlogos tik daudz kas skaists un labs,
Tomēr skaistāk šķiet par daudzām vietām
Dzimtās puses kilometru stabs.
Austrālijā opālus var meklēt
Vai zirgā aitu bariem pakaļ jāt.
Ja iegribas, var braukt uz Jaunzēlandi
Un angļu mierā bērnus audzināt.
Bet Dienvidjūras pasakainās salās
Kā kokosrieksti dienas karājas,
Tur meitenes ar šok`ād`s brūniem gurniem
Priekš tūristiem kā palmas šūpojas.
Svētdienas rītā
Čikāgas piecīši
Svētdiensrīta agrumā,
Kad viss dziļā klusumā,
Mājās, kur mīt latvieši,
Sākas troksnis piepeši.
Māte skraida kā bez prāta:
Skolā virtuvē tai kārta,
Brīžiem histēriski smejas,
Mīkla šodien lēni ceļas.
Šķidrums līst un biezums šķīst,
Krējums šļakst un olas plīst,
Stundas laikā, ak vai vai,
Tortei jābūt gatavai.
Kamēr māte apkārt bizo,
Papus raudot sīpol`s mizo,
Nav pat laiks tam nošņaukties,
Gan sviestmaizēs drīz iesūksies.
Nost no ceļa, māte sauc,
Latviešsieva mīklu jauc,
Tai pa kājām nemaisies,
Citādi tev slikti ies.
Paps ar bateriju meklē,
Kur tās mantas, kādā peklē,
Bazāram no garāžas
Viņš atrod jaunas grabažas.
Bērni gandrīz nesamaņā
Drēbes rauj no pakaramā,
Bet tad drīzi iestājas
Kāds mazā mājā ieslēdzas.
Tad lai nomierināt` prātus,
Runcis visiem noglauž kātus,
Kriksis ienes zobos glīti
Siekalainu avīzīti.
Kad steigši, ātri visi iekšā,
Māte sauc: Kas sēž jau priekšā!
Uzman` torti, pasarg dievs,
Bet Kriksis tai jau uzsēdies.
Nost no ceļa, visi sauc:
Šinī auto latvieš` brauc.
Riepas kauc un taures pūš,
Trakā steigā paiet mūžs.
Tā kā nacionāla ēde
Kaut kur atkal valdes sēde,
Iesākumu nokavēs,
Amatā tevi neievēlēs.
Vēlāk draudzes bazārs notiek
Arī mantām vietas pietiek,
Kaudzēm svečturi un Vāzes,
Dažiem kāposti no gāzes.
Papus lozes pērk kā traks,
Kamēr iztukšots ir maks,
Laime nesmaid` vinnē tas,
Savas mantas ziedotās.
Kad sabiedriskie darbi veikti,
Bērni mašīnā tup veikli,
Bet lai šofers neaizmieg,
Māte visiem dziedāt liek.
Nost no ceļa, visi sauc:
Šinī auto latvieš` brauc,
Riepas kauc un taures pūš,
Trakā steigā paiet mūžs.
Taurenītis
Čikāgas piecīši
A D A
Toreiz ceļmalā ziedēja jasmīns,
D E
Gāju vientuļš bez mērķa kaut kur,
A D A
Kad kā sapnī pēkšņi pretī nāci smaidoša
D E A
Tā kā taurenītis laukmalā.
A D A
Piedz. Taurenīt, mans taurenīt,
D E
Tavi glāsti bij' kā zīds.
A
Taurenīt, mans taurenīt,
D E A
Atlido uz īsu brīd'.
Tavu acu kvēlošās dzīles
Mīlas atvarā lika man grimt.
Tavu skūpstu simfonijā laiks apstājās,
Bet tad projām man bij'jāsteidzās.
Viss ir kluss, tik vējiņš dzied dziesmu,
Debess jūrā mākonis slīd.
Kas to zin, kur gan būs tas nonācis rīt,
Gribētos man viņu pavadīt.
Tautai dziesma
Čikāgas piecīši
A
1. Bij` man skaista tēvu zeme
D A
Pār visām(i) zemītēm:
D A
Krāšni lauki, kuplas druvas,
E A
Čakli darba darītāj`.
D A
Krāšņi lauki, kuplas druvas,
E A
Čakli darba darītāj`.
2. Tad sabrauca sveši ļaudis
Aiz novadu novadiem.
Tie nobrida laukus, druvas,
Aizdzin` darba darītāj`s.
Tie nobrida laukus, druvas,
Aizdzin` darba darītāj`s.
3. Kam man vajag tos ļautiņus,
Kas man laba nevēlēja.
Kam bij` sveši tikumiņi,
Dievpalīga nepazin`.
Kam bij` sveši tikumiņi,
Dievpalīga nepazin`.
4. Lai palika tie ļautiņi,
Kas man laba novēlēja,
Kas dziedāja manas dziesmas,
Mācēj` manu valodiņ`.
Kas dziedāja manas dziesmas,
Mācēj` manu valodiņ`.
5. Tad būs skaista tēvu zeme
Pār visāmi zemītēm:
Krāšņi lauki, kuplas druvas,
Čakli darba darītāj`.
Krāšņi lauki, kuplas druvas,
Čakli darba darītāj`.
A
6. Lai palika tie ļautiņi,
D A
Kas man laba novēlēj`,
D A
Kas man nāca palīgā(i),
E A
Mīlēt manu tēvu zem`.
Tautas liktens
Čikāgas piecīši
F C F
1. Kad tūkstošdeviņsimt un piektā gadā,
C F
Mēs cēlāmies pret tiem, kas valdīja,
Bb C Dm
Tad kazāki ar zobeniem un pīķiem,
Gm C F
Mums cara vārdā galvas skaldīja.
Fm Cm Fm Cm Fm
Asiņaina gaisma ausa, asiņaina riet.
F Bm F Cm Fm
Vīrus viņi cīņā sauca, asinis lai liet`.
F
Mēs sitāmies pie Vecpiebalgas, Rūjienas un Saldus,
Bb
Pie Tukuma un Aizputes, Pie kokneses un Skrundas,
F Bb C
Bet nebij` šoreiz lemts,
Gm C
Mūsu uzvaras karogs tika ņemts.
F Bb F
Māmiņ, ak māmiņ, kur tētis šonakt,
Bb C F
Ka mājās vēl pārnācis nav?
Bb F
Ak, bērniņ, ak, bērniņ, viņš mājās tik būs,
Bb F C F
Kad cīņā ar naidnieku uzvaru gūs.
2. Bet desmit gadus vēlāk viss tik` piedots,
Un sauca latvju dēli: soļos, marš!
Mums ierocis tad rokās tika iedots,
Jo iesācies bij` pirmais pasaul`s karš.
Asiņaina gaisma ausa, asiņaina riet.
Dēlus viņi cīņā sauca, asinis lai liet`.
Mēs sitāmies pie Nāves salas, Ķekavas un Doles,
Pie Tīreļpurva, Ķemeriem, pie Ikšķiles un Slokas,
Bet nebij` šoreiz lemts,
Mūsu uzvaras karogs tika ņemts.
Māmiņ, ak māmiņ, kur brālis šonakt,
Ka mājās vēl pārnācis nav?
Ak, bērniņ, ak, bērniņ, viņš mājās tik būs,
Kad cīņā ar naidnieku uzvaru gūs.
3. Un četrdesmit pirmā gadā atkal,
Mūs aicināja cīnīties par to,
Kas gadus astoņsimts mums bija atņemts,
To visu atgūšōt mēs par neko.
Asiņaina gaisma ausa, asiņaina riet.
Tautu viņu cīņā sauca, asinis lai liet`.
Mēs sitāmies pie Ļeļingradas, Volhovas un Kalugas,
Pie Ilmenes un Opočkas, pie Madonas un Juglas,
Bet nebij` šoreiz lemts,
Mūsu uzvaras karogs tika ņemts.
Māmiņ, ak māmiņ, kad beidzot būs lemts,
Pret naidniekiem uzvaru gūt?
Ak, bērniņ, ak, bērniņ, to pateikt ir grūt`
Bet kādreiz tas notiks, tik stipriem vaj`g būt.
Tautas skaitīšana (Cik žēl, ka mēs esam tik maz)
Čikāgas piecīši
D A G D
Cik žēl, ka mēs esam tik maz cik mēs esam
G A D
Un vairāk mēs nevaram būt.
A G D
Vai iemesls loģisks vai tīri bioloģisks,
G A D
Bet fakts ir ka vairāk mūs nav.
A D
Es neteiktu neko, ja es dzīvotu Šveicē -
A D
Aiz Alpu kalniem paslēpušies.
A D
Mēs ražotu pulksteņus latviskiem rakstiem
A D
Un jāņu sieru lieliem caurumiem.
Vēl labāk, ja mēs dzīvotu dienvidu salās,
Kur tūristi apmeklētu.
Tiem pārdotu krelles no pelēkiem zirņiem
Un pašbrūvētu alu pudelēs.
Cik žēl, ka mēs esam tik maz cik mēs esam
Un vairāk mēs nevaram būt.
Vai iemesls taktisks, vai daudziem tīri praktisks,
Bet fakts ir ka vairāk mūs nav.
Es neteiktu neko, ja mums pieaugums būtu
Virs divi simts miljonam,
Tad mēs aizmirstu klauvēt pie aizslēgtām durvīm,
Tās izceltu ar visām stenderēm.
Vēl labāk, ja mums sanāktu astoņi simts miljons,
Tad rēķinus nokārtotu.
Un visiem, kas bāzuši kājas mums priekšā
Mēs atbāzīsim kājas atpakaļ.
Cik žēl, ka mēs esam tik maz cik mēs esam
Un vairāk mēs nevaram būt.
Vai iemesls loģisks vai tīri dialoģisks,
Bet vairāk mēs nevaram būt.
Tautasdziesma
Čikāgas piecīši
A E A
A
Bij man skaista tēvu zeme,
D A
Par visāmi zemītēm:
D A
Krāšņi lauki, kuplas druvas,
E A
Čakli darba darītāj!
D A
Krāšņi lauki, kuplas druvas,
E A
Čakli darba darītāj!
Sasabrauca sveši ļaudis
Aiz novadu novadiem.
Tie nobrida laukus, druvas,
Aizdzin darba darītāj`s.
Kam man vajag tos ļautiņus,
Kas man laba nevēlēja,
Kam bij sveši tikumiņi,
Dievpalīga nepazin.
Lai palika tie ļautiņi,
Kas man laba novēlēja,
Kas dziedāja manas dziesmas,
Mācēj` manu valodiņ.
Tad būs skaista tēvu zeme
Par visāmi zemītēm:
Krāšņi lauki, kuplas druvas,
Čakli darba darītāj`.
Lai palika tie ļautiņi,
Kas man laba novēlēja,
Kas man nāca palīgāi
Mīlēt manu tēvu zem`!
Tautiskais spilventiņš
Čikāgas piecīši
D A
1. Reiz Čikāgas draudzē bij` ratnīcu tirgus,
D
Tur pārdeva visu, pat rotaļu zirgu.
G D
Un vietējie nāca un pirka kā traki
A D
Cik nu tiem atļava naudas maki.
2. Tur iepirkās poļi un somi un ugri,
Iepirkās muļķīši, iepirkās gudri.
Tur diņģējās Pedro, Sančez un Dolores,
Tie jautāja tikai, Kvanto dolāres?
3. Tur vienīgi nenopirkts palika viņš,
Viens apbružāts tautiskais spilventiņš,
Tik vienīgi nenopirkts palika viņš,
Viens apbružāts tautiskais spilventiņš.
4. Tas laika bij` toreiz likteņa pirksts,
Ka spilventiņš palika nenopirkts.
Tas nonāca draudzes loterijā,
Kur to laimēja tautietis Ņūdžersijā.
Bet sajūsmas vietā, viņš dvesaL ak vai!
Un to ziedoja Katskiļu loterijai.
5. Drīz Katskiļiem spilventiņš teica: atā!
Vēlāk pamanīts tridziņā Garezerā
Un redzēts latviešu centros visur,
Kur vien tik kāds mantu izlozes tur.
6. Reiz viešņa no Latvijas laimēja to,
Šo spilvenu mazliet jau nolietoto,
Un pārveda mājās to vecmāmiņai.
Tā ņēma un spilvenu izārdija,
Bet diegus kamolā ritināja.
Ar tiem jaunu spilvenu darināja.
Un sūtij` ar pastu visātrāko
Kā dāvanu Čikāgas radiņiem to.
7. Un priecīgs kā jaungada sivēntiņš
Ir Čikāgā atgriezies spilventiņš.
Un gaida, kad draudzes jubilejā
Būs galvenais laimests tās loterijā.
Tavā Logā (Gadalaiki)
Čikāgas piecīši
C G C
Pavasarī, kad viss mostas,
G C
Krāšņas puķes dārzos zied,
F C
Mīļi lūdzu visiem putniem,
G C
Lai tie manas dziesmas tavā logā dzied.
Vasarā, kad vēlās naktīs,
Mēness zvaigžņu meitas gaid`,
Lūdzu viņam pavērt logu
Tā, lai mani sapņos ieraugot tu smaid’.
Rudenī, kad lietus lāses
Lēni tavā logā rit,
Katrai dodu mīļus vārdus,
Kurus lai tās vienmēr tavā logā sit.
Ziemā, tad kad sniega pārslas
Zemi dziļā miegā māj,
Mīļi lūdzu ziemeļvējam,
Lai viņš tavu logu ledus rozēm klāj.
To skaidro ūden' nejauciet
Čikāgas piecīši
Piedz.
E A E F#m B E
Daugavā, jūrmalā, mūs mīļā Latvijā
F#m B E A B E
Ir daba jāsargā. Vai tu nāksi palīgā?
E A E F#m B E
Re, kāds posts ir padarīts - piesārņots un izpostīts
A B E F#m B E
Nevar vairāk atkāpties, kamēr viss nav satīrīts.
Uz jūrmalu tiem jāiet būs, tur tie savu sodu gūs,
Tos aiz krāgas paņemsim un jūrā metīsim.
Atbildīgos grābiet ciet, tiem skaļi uzsauciet:
To skaidro ūden nejauciet, kas mums tek caur lilijām!
Piedz.
Laiki tagad satraukti. Kas būs ar mūsu dzimteni.
Tiem, kas viņai labu vēl, nav strādāt, ziedot žēl.
Tautu meita, tautu dēls strādā ātri, ir jau vēls!
Latvju zeme smagi vaid, savu tautu talkā gaid.
Piedz.
Trīs mednieki
Čikāgas piecīši
D
Reiz dzīvoja trīs draugi,
A
Kas tuvredzīgi bij`.
A
Uz medībām tie gāja,
D
Vai sniegs vai lietus lij`.
G D
Bet pirms tie mežā iet, iedrošinās,
A D
No plakanās pudeles iestiprinās.
D D7 G
Oooo, Mums patīk mežā klejot
D
Un medījumus gūt,
A
Pa egļu skujām soļot,
D
Pie dabas tuvāk būt.
G D
Bet tikko krūmos kas iečaukstējās,
A D
Tie apklusa dziedāt un nekustējās.
D
Čukst pirmais: Tur guļ miltu maiss.
A D
Čukst otrs: Tas tik mirons.
G D
Bet trešais: Vai akli, vai neredzāt jūs,
A D
Ka krūmos ir paslēpies zilons.
Bm
Zilons? Jā. Elefants. Oh.
Em Bm
Tie tvēra bises rokās
Em Bm
Un iešāva kokā. Bet!
F# Bm
Krūmos uz muguras nogāzusies,
F# Bm
Bij` govs, kas ar sirds trieku nobeigusies.
D G D
Bet pirms tie tālāk iet, iedrošinās,
A D
No plakanās pudeles iestiprinās.
D D7 G
Oooo, Mums patīk mežā klejot
D
Un medījumus gūt,
A
Pa egļu skujām soļot,
D
Pie dabas tuvāk būt.
D
Čukst pirmais: Tur guļ lietuvēns.
A D
Čukst otrs: Tas tik krūmiņš.
G D
Bet trešais: Vai akli, ka neredzat jūs,
A D
Ka krūmos ir lapsu kūmiņš.
Bm
Lapsu kūmiņš? Jā. Vīrieškārtas. Oh.
Em Bm
Tie tvēra bises rokās
Em Bm
Un iešāva kokā. Bet!
F# Bm
Tas, kas bij` sašauts kā lapsu kūmiņš,
F# Bm
Bij` mežsargs un nelaiķis Pēteris Krūmiņš.
D G
Tā mežam cauri brienot,
D
Tie ierauga pirtiņu,
A
Un vectēvam ārā skrienot,
D
Tie sašauj pirkstiņu.
G
Tie trāpa pienu kannu,
D
Kas saulē žāvējās,
A
Un nobaidīj` Jāni, Annu,
Bm
Kas klētiņā žāvājās.
Em Bm
Un, ja jūs kādreiz mežā
Em B
Šo dziesmu izdzirdiet, tad
E B
Pirms jūs tālāk iet iedrošinaties,
F# B
No kaut kādas pudeles stiprinaties.
B7 E
Ooo, Mums patīk mežā klejot
B
Un medījumus gūt,
F#
Pa egļu skujām soļot,
B
Pie dabas tuvāk būt.
E B
Bet tikko krūmos kas iečaukstējās,
F# B
Tie apklusa dziedāt un nekustējās.
Trīs mīlestības
Čikāgas piecīši
Piedz.
C
Mums katram dzīvē ir mīlestības,
F
Tās atceroties, tik silti kļūst,
C
Bet skaistākās no viņām visām
G C
Vienmēr trīs mīlestības būs.
C
Tā pirmā sākas jau pamatskolā,
G
Aiz meitenes tu sēdēji,
Uz dzēšlapas tai meti klekšus
C
Un bizes kopā sasēji.
C
Tā otrā iesākas daudz vēlāk,
C7 F
Tā uzplauka kā ābeļzars
C
Un, kaut vēl Daugavā bij ledus,
G C
Tev sirdī sākās pavasars.
Piedz.
Un kad pēc gadiem tā piecdesmitiem,
Tev liksies - viss jau piedzīvots,
Tad kāda nāks ar siltām rokām,
Kā jaunībā tiksi apmīļots.
Un ja tad sirds tev trauks kā kumeļš
Un trakot negribēs tā stāt,
Tad zināsi, ka tanī brīdī
Būs trešā mīlestība klāt.
Piedz.
Trīs vecenītes
Čikāgas piecīši
D A
Trīs vecenītes sēdēja
D
Uz sola dārziņā
G D
Un savā starpā runāja,
A D
Kā aiziet dzīvīte.
G D
Un savā starpā runāja,
A D
Kā aiziet dzīvīte.
D A
1. Teic septiņdesmitgadīgā:
D
Ej, māsiņ, paskaties!
G D
Man pašas īstie mati vēl
A D
Ir saglabājušies.
G D
Man pašas īstie mati vēl
A D
Ir saglabājušies.
Piedz.
G
Ptu, ptu! Ptu, ptu!
D
Ptu, ptu! Ptu, ptu!
A D
Ka tik kas nenotiek!
G
Ptu, ptu! Ptu, ptu!
D
Ptu, ptu! Ptu, ptu!
A A7 D
Ka tik kas nenotiek!
2. Teic astoņdesmitgadīgā:
Ej, māsiņ, paskaties!
Man pašas īstie zobi vēl
Ir saglabājušies.
Man pašas īstie zobi vēl
Ir saglabājušies.
3. Teic deviņdesmitgadīgā:
Ko jūs māsas, lielaties?
Man meitas nevainība
Vēl ir saglabājusies.
Man meitas nevainība
Vēl ir saglabājusies.
Trīsdesmit pieci trimdas gadi
Čikāgas piecīši
C G C
1. Pirmā trimdas gadā mēs visi dzīvojām
G
Nometnē skaisti, gulējām kā slaisti,
Strēbām UNRAs zupas, vāciešim tik drupas,
Dzērām plūmju šņabi, dažiem nebij` labi.
D G G7
Tas tik bij` laiks.
C G C
2. Otrā trimdas gadā mēs pārskolojāmies,
G
Šoferkursos gājām, logus likām mājām,
Mācījāmies rasēt, vistas kopt un masēt,
Caurus poduskniedēt, sudrablietas liedēt,
Mūrēt ķiegeļsienas, sabruka pēc dienas,
D G G7
Tas tik bij` laiks.
C F G C
Tradiridira, rallala, traridiralla.
Ab7
Db Ab Db
3. Piektā trimdas gadā mēs sākām izceļot,
Ab
Uz Angliju, kur lija, sveika Austrālija,
Jaunzēlandes salu, laidām mēs par malu,
Dienvidameriku, ka tik projām tiku,
Kaut vai uz Mizūrī, tur mums gāja sūri.
Bb Eb Ab Ab7
Tas tik bij` laiks.
4. Sestā trimdas gadā mums gaisma ausa,
Aizmirst grādus vecos, darbarīki plecos,
Tulznām pilna delna, jāraujas pēc velna,
Tomēr pirmie graši krājās lēnām paši,
Drīz būs autombilis, Fords vai Oldsmobīlis,
Tas tik bij` laiks!
5. Septītājā gadā mums sāka labāk iet,
Prom no fermām šmaucām, uz pilsētām mēs braucām,
Draugus kopā saucām, kokteiļus mēs jaucām,
Un kā brīnum pupas visur dīga grupas,
Biedrības vai kopa sāka dzert pēc lopa.
Tas tik bij` laiks!
Db Gb Ab Db
Tradiridirā rallalā, traridi rallā.
D A D
6. Trīsdesmit piektā gadā vairs labāk nevarēs,
A
Visur, kur vien skaties, latvietīs būs praties
Mājas iegādātas, pusei nomaksātas,
Mantām pilni skapji, pildās Brāļu kapi,
Nebūs vairs, kas skaldīs, superletiņi valdīs! Jā!
E A A7
Tas tik būs laiks!
D G A D G7 D
Tradiridirā rallalā, traridirallā. Oh yeah!
Turaidas roze
Čikāgas piecīši
C Bb C
1. Tas notikās sen,sen pirms trīssimts gadiem,
Bb C
Kad plosījās vēl poļu-zviedru karš,
F C
Kur tagad tikai drupas Gaujas malā,
Bb C
Tur toreiz stāvēj` staltā Turaidas pils.
Bb C
Un pilī dzīvoj` meitene tik daiļa,
Bb C
No pārnovadiem precinieki brauc,
F C
Lai gan tā no kristīta, vārdā Maija,
Bb C
Par Turaidas Rozi visi viņu sauc.
Piedz.
G C
Turaidas Roze, Turaidas Roze,
G C
Bija skaistākā visā Vidzemē.
G C
Turaidas Roze, Turaidas Roze,
Bb C
Bij` skaistākā visā Vidzemē.
2. Ap Miķeļiem tai noliktas bij` kāzas
Ar dārznieku, kas pilī strādāja.
Tie vakaros gar Gaujas malu gāja
Un sapņoja par laimi, kas tos gaid`.
Tad Maiju iekārojis bija virsnieks,
Kāds poļu karaspēka dezertier`s.
Viņš slepus sekoja tai atklāti, gan slepus
Un zvērēja, ka tā tam piederēs.
Piedz.
Ej, paņe Maija, ej, paņe Maija,
Tu būsi moja, moja, moja, moja.
Ej, paņe Maija, ej, paņe Maija,
Viņš dziedāja krogū sēdēdams.
3. Un kādā vakarā ar viltus ziņu,
Ka mīļākais to Gūtmaņ` alā gaid`.
Pilns iekāru un ļaunprātīgu dziņu,
Viņš Maiju savās rokās sagrāba.
Man burvju lakats kaklā, Maija lūdzās,
To ievainojumu tas pasargās.
Lai pārliecinātos par burvju spēku,
Ar zobenu tai virsnieks kaklā cērt.
Piedz.
Turaidas Roze, Turaidas Roze,
Bija skaistākā visā Vidzemē.
Turaidas Roze, Turaidas Roze,
Bij` skaistākā visā Vidzemē.
4. Jau otrā rītā slepkava tiek meklēts,
Kur meža biezoknī tas paslēpies.
Lai paglābtos no sagaidāmā soda,
Viņš savā zobenssiksnā pakāries.
Bet Maija guļ zem kuplas liepas,
Tās daudzžuburi sargājot to sedz.
Ka mīlestība stiprāka reiz bij` par nāvi,
To katrs garāmgājējs tagad redz.
Piedz.
Turaidas Roze, Turaidas Roze,
Bija skaistākā visā Vidzemē.
Turaidas Roze, Turaidas Roze,
Tu biji visskaistākā visā Vidzemē.
Ukrainas vējš
Čikāgas piecīši
Dm
1. Ir tūkstoš un deviņsimt astoņpadsmit,
A7
Un Krievijā pilsoņkarš plosās,
Gm A7 Gm A7
Šauj sarkanie baltos, un baltie šauj sarkanos,
Dm
Un latvieši visiem pa vidu.
Dm
2. Un Ukrainā Kurzemes bēgļi tik daudz,
A7
Kas Kijevas apkārtnē dzīvo.
Gm A7 Gm A7
Tie vakaros Latviešu biedrībā sanāk
Dm
Un runā, kad varēs braukt mājās.
3. Kādā vakarā iestaigā puišeļi divi
Starp desmit un piecpadsmit gadu,
No vecākiem nošķirti Krievijā svešā,
Tie mēnešiem cietuši badu.
4. Tad gādīgas rokas tos pabaro labi
Ar biezputru karstu un tēju,
Bet rītu mums noteikti jāstaigā tālāk –
Zēns stāsta ar nopietnu seju.
5. Tad vietējie uztraukti baras uz zēniem:
Nu vienkārši traki jūs abi!
Bet jaunākais mēģina mierināt visus:
Mans brālīts mani uzmanīs labi.
6. Tik parādiet ceļu uz mājām,
Lai zinām, uz kurieni iet,
Tik parādiet taisnāko ceļu,
Kas aizved uz Kurzemi.
7. Un agri no rīta tie aizsoļo prom
Ar kareivju zābakiem kājās,
Tiem Ukrainas vēji kā buras pūš skrandas,
Un cerams, ka aizpūta mājās.
1. p.
Uz Austrāliju
Čikāgas piecīši
Piedz.
C
Māmiņ un tētiņ,
F C
Naudu krājiet gan,
F C
Nākamgad uz Austrāliju
G C
Atkal jābrauc man.
G C
1. Vispirms es būšu Sidnejām
G C
Kur saule jūrā brien
G
Un meitenes Kings Crosā
C G C
Minīsvārkos skrien.
F
Vislabāk Bonda jūrmalā
C G
Es viņas redzēšu
C
Un, smiltīs gulēdams,
G C
Par viņām smaidīt smaidīšu.
G
O, Sidnejā ir skaistas meičas,
G C
Skaistas meičas Sidnejā.
F
Sidnejā ir skaistas meičas,
G C
Skaistas meičas tur ir gan.
Piedz.
2. Pirms tam es būšu Adelaidē
Ziedu pilsētā.
Kur puķu dārzniecība
Gandrīz katram sētmalā.
Es Barbarosas ielejā
Pa nakti palikšu,
Jo, zvaigžņu vīnu garšojot,
Es zvaigznes redzēšu.
O, Adelaidē saldais vīns,
Saldais vīns ir Adelaidē.
Adelaidē saldais vīns ir,
Saldais vīniņs tur ir gan ir.
3.
Caur Viktorijas eikaliptu
Mežu izbraukšu
Un beidzo stāvā Bulerkalna
Galā uzkāpšu.
No turienes es ieskriešos
Un vienā rāvienā,
Pirms balles sestdienas vakarā
Es būšu Melburnā.
O, Melburnā ir braši zēni,
Braši zēni Melburnā.
Melburnā ir braši zēni,
Braši zēni tur ir gan.
4. Un kad es vairāk nespēšu
Ar draugiem priecāties,
Uz Pertu tad ar kājām
Soļošu es atpūsties.
Varbūt kāds swegmens
Gabaliņu mani pavadīs
Un, spoži mirdzot, dienvidkrusts
Man ceļu parādīs.
Uz Pertu nu man jāsoļo,
Jāsoļo uz Pertu,
Uz Pertu nu man jāsoļo,
Tur jāsoļo ir gan.
Vai debesīs būs Latvija?
Čikāgas piecīši
D D A
1. Kāds svētdiensrīts un dievkalpojums beidzas,
D
No Ģertrūd`s baznīcas plūst ļaužu bars.
G D
Tie katrs savās dienas gaitās steidzas,
A D
Tik zēns pie tēva rokas pieķeras.
D A
2. Ak, saki, tēt, vai tiesa tas, ko šorīt
D
Mums jaunais mācītājs te stāstīja,
G D
Ka šī ir tikai pārejoša dzīve
A D
Un ka debesīs būs īstā Latvija?
3. Vai debesīs būs viss kā vecos laikos,
Vai tur būs Staburags un Liepavots,
Un lakstīgalas dziedās lazdu krūmos,
Un prieks būs visiem atkal sirdīs dots?
4. Vai bērni būs tur visi vaigiem sārtiem,
Vai tēvs un māte katram bārenim,
Un nabagus pie veciem baznīcvārtiem
Tik Rozentāla gleznā redzēsim?
5. Vai vecās, sabrukušās lauku mājas,
Vai kāds no jauna debesīs tās cels,
Un aizaugušās birztalas un pļavas,
Vai tās pēc pirmā lietus atkal zels ?
6. Tēvs brīdi domā – kā lai bērnam atbild,
Vai jautājums ir vispār atbildams?
Vai stāstīt pelēcīgo patiesību,
Vai ļaut, lai iet caur dzīvi sapņodams?
7. Varbūt, ka debesīs tas viss būs priekšā,
Tad priecāsimies, ko mums debess dod,
Bet, pirms tur nonākam ar dievpalīgu,
Mums Latvija virs zemes jāatrod.
Vai tā bij` mīlestība?
Čikāgas piecīši
D A
Viņš bij` atbraucis no tālās Austrālijas,
D
Lai par vecātēva māju cīnītos.
A
Izstaigājis kancelejas, pagastvaldes,
D
Gaidot, kurā vietā taisnību tam dos.
D A
Tagad noguris viņš gaida autobusu
D
Kādā putekļainā lauku piestātnē.
A
Jauku meiteni tur ievēro tas klusu,
D
Kas uz soliņa tam blakus apsēžas.
Piedz.
G A D
Viņam mazliet pāri četrdesmit,
G A D
Bet kaut kur sirdī gruzd vēl nemiers kluss,
G A D
Viņai smaids kā saulriets jūras krastā
G A D
Un šoruden būs sešpadsmit ar pus.
Vārds pa vārdam raisās saruna kā kamols.
Viņas tantes māsa kaut kur Floridā.
Viņam nav vairs atlicis daudz tuvu radu,
Tikai pusbrālēns, kas dzīvo Kuldīgā.
Rīgā norunā tie tikties kādā bārā,
Kur ir labi dzērieni un diskotēkas līdz.
Kad tie vēlāk smaidīdami staigā ārā
Roku rokā, viņus sagaida jau rīts.
Kādā viensnīcistabā ar jauku skatu,
Tur tos likten`s spēlēdamies kopā vij.
Viegli nodreb viņas meitenīgie pleci,
Bet rokas glāstošas kā sievietei jau bij`.
Piedz.
Kad viņš vēlāk domīgs sēž jau lidmašīnā,
Savas jūtas kā uz kārtīm izlikdams,
Zīlēdams, kas klāt tiks glāzē lietā vīnā,
Vai bij` mīlestība tā, vai malduguns.
Varbūt drīz no dzimtenes nāks labas ziņas,
Steigšus atgriezīsies atpakaļ pie viņas,
Varbūt paliks tikai skaistas atmiņas
Kā no bērnu dienu pasaciņas.
Piedz.
Vakardienas vīns (Vēl viens dolārs)
Čikāgas piecīši
C Dm
Es atkal šorīt domāju
G C
Par meiteni, ko mīlēju.
C Dm
Vēl dzirdu viņas balss kā skan,
G C
Bet zinu - tas tik domās man.
C Dm
Es biju vētra, viņa - miers
G C
Neviens tai nebij pieskāries.
C Dm
Par viņas skūpstu saldāks vien
G C
Bij vīns, ko dzērām vakardien.
Piedz.
C Dm
vēl viens dolārs, vēl viens rīts
G C
Atmiņās tiek norakstīts.
Am Dm
Varbūt, ka kļūšu miljonārs,
G C
Aizmirsts būs pat viņas stāsts.
C Dm
Es viņas acīs redzēju,
G C
Ko pats es kādreiz sapņoju,
Am Dm
Bet jaunībā daudz darīts tiek,
G C
Ko vēlāk gadi piemirst liek.
C Dm
Kā ogles pelnos pārvēršas,
G C
Tā gadalaiki pārmainās.
Am Dm
No laimes paliek skumjas vien
G C
Kā vīns, ko dzērām vakardien.
C Dm
Un kādā jūnijvakarā
G C
Tā mani beidzot atstāja.
Am Dm
Ar skūpstu šķīrāmies mēs tad,
G C
Vairs neredzējāmies nekad.
C Dm
Es gribēju tai pakaļ steigt,
G C
Cik man tās trūkst - tai vēlreiz teikt,
Am Dm
Bet ne man naudas, ne man laiks,
G C
Uz lūpām vakar’ vīns tik svaigs.
C Dm
Man dažreiz jāpasmaida vien,
G C
Kā mani skaistie sapņi skrien,
Am Dm
Tik pāri palicies no tiem
G C
Ir vīns, ko dzērām vakardien.
Piedz. x2
Ievietoja: Artys
Vakarziņas
Čikāgas piecīši
C
1. Ir vakars vēls, un mājās viss ir
G C
Palicis tik kluss,
C
Jo blakus istabās man sieva,
G C
Mazie bērni dus.
F
Uz tepiķa ar alus kannu
C
Rokā nometos
F G
Un vakarziņas televīzijas
C
Priekšā noskatos.
2. Uz ekrāna kļūst redzams
Kaut kur milzīgs ugunsgrēks,
To pielaidis kāds cilvēks,
Kuram piromānisks spēks.
Uz sešdesmit un trešās ielas
Kāds ir aplaupīts,
Bet tādēļ, ka tam maz bij` naudas,
Nažiem sadurstīts.
3. Un zagtā autokofertelpā
Līķis atradies,
No nepareiziem cilvēkiem
Bij` naudu aizņēmies.
Kāds politiķis populārs,
Kurš valsti apkrāpis,
Uz cietumu ar limuzīnu
Aizbrauc saskābis.
Piedz.
C
Man svarīga kļūst šodiena
G C
Un ne, kas notiks rīt.
Es gribu iet un savu bērnu
F
Galvas noglaudīt.
Tie nezin, kas ir viltība,
C
Tie nezin, kas ir naids.
G
No sirsniņas tiem vienmēr nāk
C C7
Vai asaras vai smaids,
G
Tiem katra diena izliekās
C
Kā saulains svētdien`s rīts,
F G
Pat netīrākā dubļu peļķe
C
Tiem ir spogulīt`s.
4. Un vakarziņas turpinās
Ar to, kas ārzemēs,
Vai karš draud Tālos Austrumos
Vai miers tur uzvarēs.
Un lieliplsētās terroristi
Asnisdarbus veic,
Jo ir valstis, kur kā varoņdarbus
Slepkavības sveic.
5. Sprāgst bumbas Ziemeļīrijā
Un nevainīgie krīt,
Un Āfrikā starp ciltīm kari
Iesākties var rīt.
Cik nesen, ka viens otru vēl
Par melniem brāļiem sauc,
Bet tagad tankos apbruņoti
Viens pret otru brauc.
6. Pa jūrām karakuģi peld,
Gaiss pilns ar lidmašīnām,
Ir zemūdenes pielādētas
Torpēdām un mīnām.
Un apakšzemē raķetes uz savu dienu gaid`,
Bet uz robežām stāv armijas
Un ģenerāļi smaid`.
Piedz.
C
Man svarīga kļūst šodiena
G C
Un ne, kas notiks rīt.
Es gribu iet un savu bērnu
F
Galvas noglaudīt.
Tie nezin, kas ir viltība,
C
Tie nezin, kas ir naids.
G
No sirsniņas tiem vienmēr nāk
C C7
Vai asaras vai smaids,
G
Tiem katra diena izliekās
C
Kā saulains svētdien`s rīts,
F G
Pat nekrietnākā zemeslode
C
Tiem ir grabulīt`s.
Vasaras dziesma
Čikāgas piecīši
D A
1. Vēl jau pīlādzim ogas ir zaļas,
G A
Vēl varam vasaras ābolā kost,
G A D G
Vēl mums jāizdzer vasaras daļa,
Bm G Bm
Pirms savus kausus noliekam nost.
G Bm G Bm
Pirms savus kausus noliekam nost.
G A7 D
2. Vēl mums zemeņu lauki sārtojas,
Vai tās lūpas vai zemenes tvīkst?
Vēl pirms gājputni rudenim kārtojas,
Vasaras reibonī jānoslīkst,
Vasaras reibonī jānoslīkst.
3. Ar sarmu drīz pārklāsies mežs un lauks,
Un putnu dziesmas aizbaidīs sniegs,
Atmiņas vasaru atpakaļ sauks,
Atmiņās sildīs mūs vasaras prieks.
D A
4. Bet kamēr pīlādzim ogas vēl zaļas,
G A
Nāc un vasaras dziesmu sāc,
G A D G
Domāt par rudeni nav vēl mums vaļas,
Bm
Gan jau tas atnāks, neaicināts.
G Bm G Bm
Gan jau tas atnāks neaicināts.
G A7 D
Vecpiebalga (Vecpiebalgas ūdensrozes)
Čikāgas piecīši
Mūzikas autors: E. Rozenštrauhs 1968.
Mūzikas autors: A. Legzdiņš 1969., (ar nosaukumu "Vecpiebalga").
Vai nu kāds no kungiem neatceras, vai arī abi sacerējuši visai līdzīgas melodijas...
1. G
Kā lai šonakt vienaldzīgi klusē,
D
Kā lai tādā brīdī projām iet,
C G
Ja visapkārt Vecpiebalgas pusē,
D G
Atkal baltas ūdensrozes zied.
Panāc pretī,ūdensroze mana
Pamalē jau atvasaru jūt!
Cik gan ilgi tāda ziedēšana
Cik gan ilgi var tik skaista būt?
Tāpēc lūdzu,piedod,Vecpiebalga,
Ka es nāku tavas rozes zagt.
Ja tās šonakt zied tik ļoti valgas,
Kas to zin,vai ziedēs citu nakt.
Tālas zvaigznes zilu gaismu laista,
Man līdz rozēm tomēr nenokļūt,
Kā gan var tik velnišķīgi skaista
Un tik bezdievīgi salta būt.
Vecāsmātes gulta
Čikāgas piecīši
C G
1. Vīst pīpenīšu vainags, vadzī kārts,
C
Uz gultas gala laksts brūni sārts,
F
It visā klētī tīnes ārods plats,
G C
Man stāsta - šogad ražas bagāts gads.
2. Gaiss smagi reibina, es atgulstos
Un glaužos vecāsmātes palagos,
Un domāju, cik gadu gultai šai,
Uz viņas kāzām tolaik taisītai?
C G
3. Pirms Vasarsvētkiem tanī svētdienā
C
Bij` nācis vectēvs klētī ēnainā
F
Uz vadža salmenīcu uzmetis
G C
Un vecāsmātes gultā iegulis.
4. Pār sēt`svidu šī nākusi tobrīd`,
Un tikko paspējusi ieraudzīt,
Tā savā gultā Laimas nolemto,
Tā sārkusi kā brūklene par to.
5. Jo kāzas gaidāmas tik citsvētdien,
Bet vectēvs gulējis un smējis vien;
Šai vienai gan vairs miegs te nenākšot
Un vajadzēšot šim pusgultas dot!
6. Kā milzu spārni gadi garām švīkst,
Kas tos gan aizturēt vai atsaukt drīkst?
Ir vectēvs aizgājis pie tēviem sen,
Bet vecāmāte tikai pērnruden`.
7. Vēl jaužu viņas dvašu spilvenos,
Un siltos glāstus lielos lakatos,-
Ai, viss tās mūžs ir gultā platajā,
Uz viņas kāzām tolaik taisītā.
Ai, viss tās mūžs ir gultā platajā,
Uz viņas kāzām tolaik taisītā.
Laila lai laila lai
Lai lai la la.
Veļas mazgātuvē
Čikāgas piecīši
D G D
Reiz dzīvoj` puisis pašos spēka gados,
G D
Kam patikās ar meičām apkārt skriet.
A D
Tik vienreiz` nedēļā viņš bija aizņemts,
A D
Kad vajadzēja veļu mazgāt iet.
Viņš nesa to uz vienu laundromātu,
Kas atradās tepatās kaimiņos.
Ar ziepēm sabēra to automātā
Un mierīgi tai ļāvā skaloties.
Tā sēžot vienā nodabā pie sevis
Viņš redz, ka durvis pēkšņi atvērās
Un ienāk meitene tik brīnumdaiļa,
Ka zēnam mute vaļā paverās.
Tā nebij` paņēmusi sīku naudu,
Ko veļas automātā iekšā sviest.
Zēns piesteidzās ar neapslēptu baudu,
Lai sīku naudu viņai rokā spiest.
Tā vārds pa vārdam drīz tie abi smaidīj`
Jo nemācēja ilgi liekuļot.
Tie apkampušies savu veļu gaidīj`,
Kad beigs tā automātā burbuļot.
D G D
Kopš brīža šī ir pagājuši gadi,
G A
Un zēns uz laundromātu nāk tik viens.
D
Tam mājās tagad siev, nikni radi,
G A D
Un galvu saķēris viņš žēli vaid: vai, vai vai.
D
Vai, kas par skatiem trakiem,
G
Vai, kas par maldiem rūgtiem,
D G
Vai, kas man mājās tagad gaid`.
G
Sieva ar māti rājās,
A
Parādi bankā krājās,
G A D
Pusducis bērnu gultā gaid`.
G D
Es nedziedu dziesmu ar domu,
G A G
Lai maitātu vecpuišu omu.
G D
Bet ja jūs negribiet sev sievu mājās vest,
A D
Tad jums pie ķiniesiem vajag veļu mazgāt nest.
Ziedojiet, ziedojiet
Čikāgas piecīši
Piedz.
D
Ziedojiet, ziedojiet
G
Ziedojiet, ziedojiet
D A
Lūgums šis domāts ir jums,
D G
Jo vienīgie patiesie nabagi esam
D A D
Un ziedojums pienākās mums.
D A
Jūs izdodat naudu par namiem,
D
Kur iekšā var svinēt un diet,
G D
Kaut rajonā tas ir pie bamiem,
A D
Kur bailes jums kājām ir iet.
D A
Tur dāmas velk kleitas līdz grīdai,
D
Kas kuplumus trūcīgi sedz,
G D
Un grūstās, lai pirmajā rindā
A D
Tās polonēzēs soļojot redz.
Par medāļiem spīdīgiem, tīriem
Jūs dolārus izdosiet rīt,
Lai pasniegtu valdības vīriem,
Kuriem radnieki kokos vēl mīt.
Par pastmarkām tērēsiet naudu,
Lai kongresam portestētu,
Un atbildi lasiet ar baudu,
Jau pagājšgad` nokopētu.
Piedz.
Ja bērnus uz skolām jūs sūtiet,
Lai latviskas paražas kalt`,
Tad priecīgi sirdī sev jūtiet,
Ka mājās tās nevaj`dzēs malt.
Bet skolotājiem pielikt algu,
Jūs šaubāties, vai tas to vērts.
Par dolāru piecdesmit stundā,
Jums gadījies darbspēks lēts.
(Runāt): Re, kur nāk viens,
Tas izskatās tāds naudīgs,
Nu tā labi žēlīgi, visi kopā:
Piedz.
Ziemassvētku svecīte
Čikāgas piecīši
D
1. Ak, baltā svētku svecīte,
G D
Cik skaista esi tu,
Tik visu gadu jāgaida,
A
Lai kāds tev` iedegtu,
D
2. Tu spožāka par bumbuļiem,
G
Par raibiem ķipariem,
A
Par brūniem mīklas vīriņiem,
D
Kas ož pēc pipariem.
D
3. No tavas spožās gaismiņas
G D
Visiem acis iemirdzas,
D
Pat mazam plīša lācītim
A
Tās lielas paliekas,
D
4. Un saposušās lellītes,
G
It kā nākušas no pirts,
A
Šajā Ziemassvētku vakarā
D
Arī viņām pukstēs sirds.
D
5. Un rūķīši aiz loga
G D
Sārtiem vaigiem noklausās,
D
Kas istabā ap eglīti
A
Šajā naktī notiekas:
D
Dzied daudzbalsīgi ģimene,
G
Gan Do, gan Re, gan Mi,
A
Un ķepu mutei aizlicis
D
Lācīt`s klusi šķaud`: "Apčī!"
Dzied daudzbalsīgi ģimene,
G
Gan Do, gan Re, gan Mi,
A
Un ķepu mutei aizlicis
D
Lācīt`s skaļi šķaud`: Apčī!
Zin, zin
Čikāgas piecīši
A E
1. Zin, zin, zin ,zin, zin,
A D
Ko tā meita, ko tā meit`,
A E A
Ko tā meit` no manis grib.
E A E A
Grib, grib, grib, grib,
E A E A
Ko tā meit` no manis grib.
2. Buč, buč, buč, buč, buč,
Buču grib, buču grib,
Buču tā no manis grib.
Grib, grib, grib, grib,
Buču tā no manis grib.
3. Jā, jā, jā, jā, jā,
Bučošu, bučošu,
Es to meitu bučošu.
Bučošu, bučošu
Es to meitu bučošu.
Am E
4. Zin, zin, zin ,zin, zin,
Am Dm
Ko tā meita, ko tā meit`,
Am E Am
Ko tā meit` no manis grib.
E Am E Am
Grib, grib, grib, grib,
E Am E A
Ko tā meit` no manis grib.
A E
5. Prec, prec, prec, prec, prec,
A D
Precēt grib, precēt grib,
A E A
Precēt mani meita grib.
E A E A
Grib, grib, grib, grib,
E A E A
Precēt mani meita grib.
Am E
6. Nē, nē, nē, nē, nē,
Am Dm
Es to nē, es to nē,
Am E Am
Es to precēt negribu,
E Am E Am
Negribu, negribu,
E Am E A
Es to precēt negribu.
A E
7. Jā, jā, nē, nē, nē,
A D
Bučot jā, precēt, nē,
A E A
Precēties mēs negribam,
E A E A
Jā, jā, nē, nē,
E A E A
Precēties mēs negribam,
E A E A
Jā, jā, nē, nē,
E A E A
Precēties mēs negribam.
E7 A
Precēties mēs negribam.
Zvaigžņu sega
Čikāgas piecīši
Piedz.
G
Saules meitas Zvaigžņu segu
D
Pāri zemei klās
A
Un visus bērnus nometnē
D
Tai segā ritinās.
G
Saules meitas Zvaigžņu segu
D
Pāri zemei klās
A
Un visus bērnus nometnē
G A D
Tai segā ritinās.
D
1. Kad vakarā pie ugunskura
Sildās nometne,
A
Tur vecās mīļās dziesmas skan,
D
Kas patīk tev un man.
Drīz mēnestiņš pie debesīm
A
Ar uguntiņu nāks,
Un zvaigžņu lukturīšus
D
Tas aizdedzināt sāks.
2. Tad paslēpies aiz mākonīša
Mēness vēros kluss,
Vai visi bērni nometnē
Zem zvaigžņu segas dus.
Un tikai, kad pie debesīm
Kļūs redzams Auseklīt`s,
Būs zvaigžņu sega jāsalok,
Jo ausīs jaunais rīts.
Ģimenes albums
Čikāgas piecīši
C
Mums ir katram mājās albūms
G
Kaut kur plauktos noglabāts.
Dažam greznos ādas vākos,
C
Citam laika apgružāts.
F
Tas nav vienkāršs foto albūms,
C F
Tas ir dzīves pavediens,
C
Kuru laiks pat nespēj saraut
G C
Un atņemt mums nevar neviens.
C
Pirmā lapā strēlnieki,
G
Daudziem Jura krusts pie krūts,
Stāv ap vācu lielgabalu,
C
Kas pie Tīreļpurva gūts.
F
Tad nāk Brīvībcīņu ainas,
C F
Vienā rindā jauns un vecs.
C
Tiem pie cepures ērgļa vietā
G C
Spoža saulīte jau lec.
Redzam jaunsaimnieka ēkas,
Tur uz brīdi darbi stāj
Visa saime mājas priekšā
Fotogrāfam smaidot māj.
Pienāk novembris Rīgā,
Laikam astoņpadsmitais,
Jo uz karogotām ielā,
Debess baltu segu kais.
A7 D
Tad nāk pirmās bēgļu rindas.
A
Vīri stumbju zākabos.
Ratos visa bagātība,
D
Bērni mātes lakatos.
G
Redzam leģionārus jaunus
D G
Bruņu mašīnās kas brauc.
D
Tos uz Kurzemīti visus
A D
Nezināmais liktens sauc.
Skatam baracijas šauras
Kaut kur Vācijas klajumos.
Bēgļu bērni traukiem rokā
Gaida kad tos pabaros.
Tad uz transportkuģa klāja
Atlantijas plašumā,
Brīvības statuja rīta miglā,
Auto rindas krastmalā.
Pirmais skats no jaunās zemes,
Pirmā auto īpašnieks.
Klāti dzimšanu dienu galdi,
Visiem dziedāt atkal prieks.
Redzam kāzas, jauno māju,
Kristības...
Bet nedod DIEVS,
ja par visu Amerikai bērniem vajadzēs ziedoties...
Mums ir katram mājās albūms
Kaut kur plauktos noglabāts.
Dažam greznos ādas vākos,
Citam laika apgružāts.
Tas nav vienkārš foto albūms,
Tas ir dzīves pavediens,
Kuru laiks pat nespēj saraut
Un atņemt mums nevar neviens.
Ģimenes chronika (Ģimenes hronika)
Čikāgas piecīši
G D
1. Tev stāstīts, ka tavs vecaistēvs pret turkiem karojis,
G
Pie Pļevnas dažiem jaņičāriem galvas nocirtis,
C
Viņš mājās pārnācis, medāļiem no cara apbavlots,
D D7 G
Līdz mūža beigām pagastā bijis labi ieredzēts.
2. Tu zini Pasaules karā tēvs ir bijis strēlniekos,
Viņš Tīreļpurvā nāves bailes dzinis vāciešos,
Tēvs aizkāvās līdz Maskavai un atpakaļ pie Ventas,
Tam piešķīra muižas zemi un ordeni pie lentas.
3. Tev pašam gāja grūtāki, tu tiki mobilizēts,
Un svešā uniformā kara mākslā iedresēts,
Bet Kurzemē tev laimējās, jo tiki ievainots,
Uz Vāciju ar kuģi pēdējo vēl pārvietots.
4. Tu ieceļoji Kanādā un cirti meža kokus,
Tev likās, dzīve šinī zemē nepazina jokus,
Līdz ballītē tu satikies ar meiteni no Slokas,
Tā labu saldskābmaizi cepa, un siltas bija tai rokas.
5. Jums tagad pašiem ģimene un diezgan labi klājas,
No sestdienas skolas bērni tikai piecniekus nes mājās,
Tu dziedi vīru korī un piederi Vanagiem,
Jums ezermalā māja, kura brīva no parādiem.
6. Bet kādā dienā dēls, kurš vienmēr labi runāt prot,
Tev paziņo, ka Latviju grib šogad apciemot,
Tev lodes šķemba plecā sāk tik skaudri sāpēt tad,
Šo jautājumu, cerēji, viņš neprasīs nekad.
7. Tu pūlies dēlu atrunāt, tad sāci lamāties,
Dēls kliedz: ar veciem cilvēkiem ir grūti saprasties,
Tu sauci sievu palīgā, tu velti viņu sauc,
Jo sieva tanī brīdi saldskābmaizes mīklu jauc.
8. Kad vakarā viss kluss ir beidzot mājās palicies,
Ar vodkas glāzi sievai blakus esi apgūlies,
Un pirms tu iemiedz, pārdomā, vai tiešām kļūsti vecs,
Un sirds tai brīdī vairāk sāp kā lodes skārtais plecs.
Šoferdziesma
Čikāgas piecīši
D
1. Diena lēnām iet uz beigām,
G
Ēnas paliek grākas.
A D
Noguris pie stūres rata turos.
D G
Četras nedēļas jau ceļā esmu smagā mašīnā,
A D
Pārvadājot preces dažādas.
2. Zinu, sieva mājās gaidīs,
Droši vien, ceps pīrāgus.
Cepeškrāsnī cūkas cepet's čurkstēs.
Sievasmāte šūpuļkrēslā mīktas čības adīs man,
Garos gabalos lai kājas nesvīst.
Piedz.:
G A D
Vai, cik labi mājās pārbraukt,
G A D G
Zinot, mīļas rokas smaidot sagaidīs,
A D
Jā, mājās ir ļoti labi būt.
3. Beidzot esmu mājas priekšā,
Redzu, pikaptraks tur stāv. -
Brīnos, kuram kaimiņam tas pieder?-
Dārzā izžautas uz šņores, vakarvējā plivinās,
Apakšbikses, kuras man par lielu.
4. Tad pa šķirbu logā redzu -
Iekšā bārdains svešinieks,
Cūkas kotletes tam katrā rokā.
Un ar jaunām čībām kājās,
Kuras nupat adītas,
Disko viņš ar manu sievu dejo.
Piedz.
Vai, kurš teica: "Labi mājās"?
Redzot, mīļas rokas citam apliktas?
Nē, mājās nemaz tik labi nav!
5. Dusmīgs drāžos pusnakts tumsā,
Savā smagā mašīnā.
Projām, tik, cik tālu benzīns nesīs.
Bet, pie pirmās telefonbūdas
Savai mīļai piezvanu, saku,
Ka pēc stundas būšu mājās.
6. Kad es esmu mājas priekšā,
Pikaps prom ar bārdaini.
Sieva aizelsusies skrien man pretī.
Pannā cepas speķ's ar olām,
Sievas māte laipni smaid',
Šūpuļkrēslā jaunas čības ada.
Piedz.: Nr.1
Šreienbušas pažarnieki
Čikāgas piecīši
D
1. Vienreiz Šreienbušā ziemas naktī
A
Pažars izcēlās,
Kādai pārkurinātai mājai
D
Verendiņa aizdegās.
G
Skanēj` vaimanas un klaigas,
D
Vajag pažarniekus saukt,
A
Lai gan ziemas laikā tiem ar zirgiem
D
Nebij viegli braukt.
D
Zvaniem skanot, ratiem grabot,
A
Zirgu krēpēm plīvojot,
Drīz jau pažarniekus redzēja
D
Ap stūri lidojot.
G
Spožas ķiveres tiem galvā
D
Kājās gari apavi,
A
Rokās šļūtenes un crivji
Ugunsgrēkam gatavi.
Piedz.
Tie bij`
D
Šreienbušas pažarnieki,
A
Leģendārs to spars,
A
Jo tiem visiem sirdīs mājoj`
D
Riktīgs pažarnieku gars.
Vai tā māja bij` vai šķūnis,
G
Vai tik telefona stabs,
A
Viss, ko pažarnieki dzēsa,
D
Vienmēr beigas bija slapš.
2. Pēkšņi kāpējs trepju galā sauc:
Mums ūdens aptrūcies.
Vecākais no dzēsējiem sauc:
Ūdens pumpis aizsalis.
Brandmajors aiz lielām dusmām
Sirmo ūsu galus rāv`,
Jo viņš redzēja, ka pažarnieku
Gods aiz strīpas stāv.
Kliedz viņš pavēli tik spalgu:
Vīriem vienā rindā stāt~
Visiem platās pažarnieku jostas
Tūliņ atpogāt!
Un pēc komandas viens divi,
Pēc kā tūliņ trīsi nāk,
Katris pažarnieks lai špricē,
Jā no bērnu dienām māk.
Piedz.
3. Kā mazs epilogs šai dziesmai
Veranda tik` izglābta,
Slapjās klavieres un tachta,
Tikai mazliet bojāta,
Un no pažarnieku enerģijas
Izdauzīts viens logs,
Bet no rīkiem ugunsdzēšamiem
Bij` nokalt`s gumijkoks.
Piedz.
Šūpuļdziesma (Latvju bērniem)
Čikāgas piecīši
A# D# A#
Saldu dusu visiem maziem latvju bērniem,
D# F
Izkaisītiem pieaugušo pasaulē.
D# A#
No Rietumaustrālijas līdz Ziemeļkanādai,
F A#
No Riodežaneiro līdz pat Rīgas jūrmalai.
Piedz.
D# A#
Viena saule, tas pats mēness,
F A# A#7
Visiem viena tēvu valodiņ`. 2X
Lai visskaistākie no sapņiem, kādus redziet,
Vienā dienā īstenībā pārvēršas.
No Rietummičiganas līdz Ziemeļanglijai,
No Sanfrancisko līča līdz pat Rīgas jūrmalai.
Piedz.